Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas un darba nespējas iemesliem.

No muguras sāpēm cieš gan fiziska darba darītāji, gan biroju darbinieki, gan cilvēki, kuru darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu vai sēdēšanu.

Aptuveni 1/3 gadījumu akūtas muguras sāpes pāriet hroniskā sāpju formā, radot ilgstošu darba nespēju, finansiālus zaudējumus un negatīvi ietekmējot dzīves kvalitāti. Muguras sāpes cilvēkus var piemeklēt jebkurā vecumā, tāpēc jādomā par muguras veselības saglabāšanu jau jaunībā.

Akūtas sāpes – asas, pēkšņas, visbiežāk spēcīgas sāpes. Akūtas muguras sāpes var radīt traumas, lūzumi, diska trūces, onkoloģiskas saslimšanas, muguras saišu un muskuļu pārpūle, citu iekšējo orgānu sistēmu slimības. Tās var ilgt līdz pat 6 nedēļām pēc sāpju rašanās.

Akūtas, pēkšņas muguras sāpes var sekmēt:

• nepareiza smagumu celšana, pārlieku smagas lietas pacelšana;
• nepiemērots matracis, spilvens;
• nepiemērota darba poza, ilgstošs sēdošs/stāvošs darbs (tā rezultātā tiek nepareizi noslogotas/pārslogotas atsevišķas muskuļu grupas);
• stress, muskuļu pārpūle, muskulatūras disbalanss (vāji, netrenēti muskuļi, kas nespēj izturēt slodzi);
• palielināts ķermeņa svars;
• fiziska pārslodze vai fiziskas slodzes trūkums.

Subakūtas sāpes – sāpes, kas nepāriet pēc akūtā perioda. Par subakūtām sāpēm tās sauc līdz 12 nedēļām pēc sāpju rašanās brīža.

Hroniskas sāpes – pastāvīgas sāpes, tādas, kas periodiski atkārtojas. Biežākais iemesls hroniskām muguras sāpēm ir starpskriemeļu diska bojājums, izmaiņas starpskriemeļu locītavās. Bieži šīs minētās problēmas rada sekundāras muskulatūras spazmas, kas rezultējas pastāvīgās muguras sāpēs. Hronisku muguras sāpju iemesls ir arī mugurkaula nestabilitāte, spinālā stenoze, deģeneratīvi procesi skriemeļos, mugurkaula deformācijas (piemēram, skolioze) u.c. Par hroniskām sāpēm sauc tādas, kas ilgst vairāk par 12 nedēļām.

Neirologa konsultācija ir nepieciešama:

• ja ir akūtas/pirmreizējas muguras sāpes, kas parādījušās pēc kritiena, traumas, sasituma;
• ja ir hroniskas muguras sāpes, kas nepāriet pēc ārsta norādījumu ievērošanas;
• ja muguras sāpēm pievienojas:
  • rokas un/vai kājas vājums, nespēks, tirpšana;
  • parādās urinācijas traucējumi, grūtības kontrolēt mazā iegurņa orgānu darbību;
  • augsta temperatūra, drudzis;
  • stipras sāpes naktī, stipras sāpes pie niecīgām kustībām;
  • sāpes un/vai citi simptomi pastiprinās.

Ja muguras sāpes nepāriet un nemazinās, bet paliek stiprākas un/vai parādās citi simptomi, bez ārsta norīkojuma iespējams saņemt ārsta algologa konsultāciju.

Algoloģija (gr. algos — sāpes, logos — mācība) — medicīnas nozare, kas pēta asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus.

Algologs ir papildus specialitāte. Sāpju speciālisti neirologi galvenokārt izmanto ārstēšanu ar medikamentiem, bet algologi anesteziologi izmanto gan medikamentus, gan veic blokādes.