Vēsture

2023. gads ir RĪGAS 1. SLIMNĪCAS 220-tās JUBILEJAS GADS!

Slimnīca dibināta 1803. gada 3. (15.) maijā kā Rīgas trūcīgo jeb nabagu slimnīca bijušās Kroņa aptiekas dārza vietā – tolaik Karātavu un Balinātāju ielu stūrī. Slimnīca ir ne tikai Latvijas medicīnas kultūrvēsturisks, bet arī arhitektūras piemineklis, jo tās celtniecībā un izbūvē realizētas savam laikam progresīvas idejas, un šo darbu vadījuši Latvijas izcilākie arhitekti.

1873. – slimnīca pēc arhitekta J.D.Felsko projekta tika pārbūvēta kā Latvijā pirmā paviljonu tipa slimnīca, savienojot slimnīcas korpusus ar slēgtām pārejām.

1907. –  tika uzcelts pārvaldes korpuss arhitekta R.Šmēlinga vadībā.

1937. –  pēc arhitekta E.Laubes projekta uzcelts Nervu slimību korpuss. 

1907. –  tika uzcelta poliklīnika. Vēlāk tajā ilgu laiku atradās uzņemšanas nodaļa. Tagad arhitektes V.Rauhvargeres vadībā poliklīnika ir pilnībā pārplānota un labiekārtota.

2006. –  ERAF projekta ietvaros tika pabeigta slimnīcas Uzņemšanas nodaļas renovācija pēc arhitektes O.Upacieres projekta.

2012. – pabeigta Rīgas 1.slimnīcas 17.korpusa renovācija. Ēkas 2 stāvā izvietotas oftalmoloģijas un otolaringoloģijas stacionāra nodaļas ar operāciju zālēm. 3. un 4.stāvos ierīkotas mūsdienu vajadzībām atbilstošas sociālās aprūpes nodaļas, izbūvēti lifti, piemēroti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 2012. gada decembrī pēc renovācijas atklāja Rīgas 1.slimnīcas poliklīniku “Bruņinieku” ( jeb 1. korpusu).

2013. gada oktobrī atklāja rekonstruēto 23. korpusu jeb poliklīniku „Šarlotes”.

2014. gada sākumā tika pabeigta 22. korpusa renovācija un darbu tajā uzsāka ģimenes ārstu prakses un Arodveselības nodaļa.

2014. – pēc vērienīgas 8. korpusa rekonstrukcijas atklāts jauns operāciju bloks ar sešām operāciju zālēm, intensīvās terapijas nodaļa un sterilizācijas bloks. 

2014. – Vienlaicīgi ar operāciju bloka renovāciju tiek realizēts Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) daļēji finansētais projekts „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 1.slimnīca” ēkās. Tā ietvaros slimnīcas sešos divstāvu korpusos tiek siltinātas jumta konstrukcijas, sienas, cokoli un bēniņi, kā arī veikta ventilācijas sistēmas rekonstrukcija (rekupirācija), logu nomaiņa, apkures sistēmas rekonstrukcija, u.c. renovācijas darbi.

2016 – atklāja atjaunoto vēsturiskās Rīgas 1.slimnīcas administratīvās ēkas fasādi Bruņinieku ielā 5. Atklāšanas pasākuma laikā uz ēkas fasādes smilšakmens galvaspilsētas ģerboņa kompozīcijā tika uzstādītas no jauna izgatavotās, arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga skicē paredzētās, bet iepriekš neīstenotās, Rīgas atslēgas.

Ēka celta 1907.gadā pēc arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta. Tās apdarē izmantoti Mītavas (Jelgavas) ķieģeļu rūpnieka Mihaila Ņestervova Kalnciemā ražotie ķieģeļi no Lielupes dzeltenajiem māliem. Fasādes dekoratīvo detaļu – smilšakmens kolonu, Rīgas ģerboņa un sarkano dekoratīvo joslu mākslīgā akmens lējumu – autors ir viens no nozīmīgākajiem Rīgas dekoratīvās tēlniecības mākslas meistariem Augusts Folcs.

2020. – Rehabilitācijas klīnika pārceļas uz 14A korpusu. Ēka sākotnēji būvēta 1890. gadā, tā renovēta, piemērojot telpas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai ar visvairāk Baltijas valstīs robotizētām tehnoloģijām vienuviet.

Rehabilitācijas klīnika slimnīcā izveidota 2018. gadā, darbu organizējot dažādos slimnīcas korpusos, kas bija grūti koordinējams, un daļa speciālistu strādāja neremontētās un nepiemērotās telpās.

Rīgas pašvaldības vadība atbalstīja slimnīcas ideju par mūsdienīga, uz jaunākajām tehnoloģijām balstīta rehabilitācijas centra izveidi.

Par piemērotu šādam ambiciozam projektam tika izvēlēta 14A korpusa koka ēka 900m2 platībā, kuras fasāde vērsta uz Kr.Valdemāra ielu. Sākotnējais investīciju apjoms ēkas renovācijai, ko paredzēja Rīgas pašvaldība, bija 2 milj. euro. Rīgas 1.slimnīcas pašas finanšu ieguldījums klīnikas medicīnas iekārtās, aparatūrā, mēbelēs, inventārā – aptuveni 1 milj. euro. Izrādījās, ka padomju laiku periodā ēkas nepareizas ekspluatācijas dēļ, koka dēļu apšuvums bija sapuvis. Gan pasūtītājs, gan celtnieki paveica daudz lielāku darba apjomu, nekā sākotnēji bija paredzēts – tika nomainīti uz jauniem līdz pat 80 % koka apšuvuma dēļi. Faktiski tika uzbūvētas jaunas sienas, atgriežot sākotnējo izskatu,  tikai atvērti un saglabāti velvētie griesti un arkas. Demontāžas procesā uz vienas no sienām atklāja gaiši pelēku ornamentu, to izmantoja kā dekorāciju uz visām ēkas stikla durvīm. Saglabātas ir arī senās metāla konstrukcijas, kas akcentē šīs ēkas senatnīgumu.

Pieejamību pacientiem ar kustību traucējumiem nodrošina ēkai piebūvētais lifts. Pacientu ērtībām klīnikā izvietota reģistratūra, komforta palātas ar atpūtas krēsliem, dienas stacionāra nodaļa, mazajiem pacientiem izveidota bērnu nodaļa. Pabeigta ēkas apkārtnes labiekārtošana.

SLIMNĪCAS NOSAUKUMS IR DAUDZREIZ MAINĪTS:

• 1803. – Rīgas trūcīgo (jeb nabagu) slimnīca;
• 1887. – Rīgas pilsētas slimnīca;
• 1910. – Rīgas pilsētas 1. slimnīca;
• 1944. – Rīgas pilsētas 1. klīniskā slimnīca;
• 1949. – Rīgas pilsētas 1. apvienotā klīniskā slimnīca;
• 1970. – Rīgas pilsētas 1. klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca;
• 1976. – Nikolaja Burdenko Rīgas pilsētas 1. klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca;
• 1990. – Rīgas pilsētas klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca;
• 1999. – Rīgas Pašvaldības BO SIA “Rīgas 1. slimnīca”;
• 2004. – Rīgas Pašvaldības SIA “Rīgas 1. slimnīca”;
• 2016. – SIA  “Rīgas 1. slimnīca”.

PIRMĀ TĀ IR BIJUSI DAUDZĀS PROFESIONĀLĀS JOMĀS

Pirmo reizi Latvijā tiek atvērta:

• 1834. – specializētā interno slimību un ķirurģijas nodaļa;
• 1834. – ķirurģijas nodaļa;
• 1840. – dzemdību nodaļa;
• 1875. – nervu slimību nodaļa;
• 1883. – infekcijas slimību un patologanatomijas nodaļa;
• 1891. – slimnīcas ambulance;
• 1898. – rentgena kabinets;
• 1902. – ādas un venerisko slimību nodaļa;
• 1902. – slimnīcas vecmāšu skola;
• 1922. – uroloģiskā nodaļa;
• 1926. – ausu, kakla un deguna slimību nodaļa;
• 1941. – neiroķirurģijas nodaļa.

1818. gadā ir dibināta slimnīcas aptieka. Kopš 1920. gada Rīgas 1. slimnīca ir pirmā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes klīniskā bāze, kā arī Latvijas medicīnas zinātnes bāzes centrs no 1803. gada līdz 1928. gadam.

Pirmo reizi ne tikai Latvijā

Savu sākotnējo mērķi un uzdevumu slimnīca saglabājusi cauri gadsimtiem, un tieši tajā ieviests daudz kas progresīvs Krievijas impērijā, Padomju Savienībā, Baltijā, Latvijā un arī visā pasaulē:

• 1847. – pirmā ētera narkoze Krievijā (Bernhards Frīdrihs Bērenss);
• 1887. – pirmā radikālā kuņģa vēža operācija Baltijā (Ādolfs fon Bergmanis);
• 1927. – pirmā torakoplastika Latvijā (Pāvils Mucenieks);
• 1934. – pirmā radzenes pārstādīšana Latvijā (Kārlis Balodis);
• 1955. – ieviesta augšējā gremošanas trakta ezofagogastro duodenoskopija (Nikolajs Skuja);
• 1959. – pasaulē pirmā elektrohidrauliskā litotripsija (Viktors Goldbergs, Leo Roze);
• 1966. – ieviesta holangioskopija (Vilis Purmalis);
• 1975. – ieviesta smadzeņu asinsvadu ehopulsogrāfija (Ģertrūde Eniņa);
• 2001. – pirmo reizi Baltijā stomas slimniekam ievietots mākslīgais taisnās zarnas sfinkteris (Andrejs Pavārs, Jevgēnijs Maslobojevs);
• 2006. – Endoskopijas nodaļā uzsākta bezvadu jeb kapsulas endoskopija (Sabri Abdulmassihs);
• 2006. – uzstādīts universāls tālvadības rentgenogrāfijas aparāts PROTEUS XR/a ar digitālo rentgena caurskati;
• 2007. – labākais Latvijas slimnīcā uzstādītais daudzslāņu datortomogrāfs Brilliance CT 64, kas nodrošina sirds un asinsvadu slimību diagnostiku, nepielietojot invazīvo diagnostiku;
• 2007. – ieviesta bariartriskās ķirurģijas metode vispārējas adipozitātes ārstēšanai (Juris Žarinovs);
• 2008. – uzstādīta angiogrāfijas iekārta Allura Xper FD10c, kas nodrošina sirds vainagartēriju izmeklēšanu un ārstēšanu, asinsvada sašaurinājuma vietās ievietojot stentus (protēzes);
• 2008. – ieviests rentgena aparāts OMNL DIAGNOST PHILIPS MEDICAL SYSTEMS;
• 2008. – Neiroloģijas nodaļā darbību uzsākusi insulta vienība;
• 2013. – uzstādīts „General Electric”  datortomogrāfs Discovery CT750 HD FREEdom, kurš piedāvā nozarē labāko sirds un asinsvadu telpisko attēlu izšķirtspēju. Spektrālā attēlveidošana (GSI) paver jaunas iespējas izmeklējumiem: ar metāla protēzēm un nierakmeņu diagnostikai. LOW dose programmas, t.sk. plaušu skrīninga izmeklējumiem agrīnai plaušu vēža diagnostikai;
• 2015. – iegādāts jauns videoendoskopijas komplekts OLYMPUS EVIS EXERA III CV-190 kuņģa zarnu trakta diagnostikai un terapijai;
• 2015. – iegādāts jauns neiroķirurģiskais mikroskops OMPI Pentero 900, ražotājs Carl Zeiss, Vācija;
• 2016. – iegādāta firmas “GE Healthcare” magnētiskās rezonanses diagnostiska iekārta “Discovery MR750 3.OT” ar 3 teslu stipru magnētisko lauku;
• 2017.- atvērts Sāpju centrs;
• 2018. – izveidota Rehabilitācijas klīnika. Diagnostikās radioloģijas klīnikai iegādāta un uzstādīta jauna digitālā rentgena sistēma General Electic Optima XR646.  Jaunā sistēma ļauj būtiski samazināt kopējo izmeklējuma laiku, nodrošina arī jaunu funkciju – automātisko attēlu salīmēšanu. Šī funkcija nepieciešama pilna mugurkaula vai kāju attēla iegūšanai.      
• 2020. – Rehabilitācijas klīnikas pārceļas un renovēto 14A korpusu un piedāvā rehabiltācijas pakalpojumus, izmantojot Baltijas valstīs modernāko robotizēto aprīkojumu.
• 2021. gada 18.augustā Rīgas 1.slimnīcā pirmo reizi tika veiktas lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas. Gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanu veica asistējošā ķirurga, anesteziologu un operācijas māsu komanda ārsta traumatologa ortopēda Aleksandra Omeļčenko vadībā.