Rehabilitācija dzemdniecībā un ginekoloģijā

Mazā iegurņa orgānu disfunkcija ir multidisciplināra tēma. Rehabilitācija dzemdniecībā un ginekoloģijā,  speciālās vingrošanas metodikas grūtniecēm un pēcdzemdību periodā, sievietēm ar dzemdes un maksts noslīdējumu un urīna nesaturēšanu, var veicināt sāpju mazināšana, iegurņa pamatnes muskuļu funkciju, līdz ar to vispārējā veselības stāvokļa un fiziskās izturības atjaunošanu.

RĪGAS 1.SLIMNĪCAS REHABILITĀCIJAS KLĪNIKA PIEDĀVĀ:

Rehabilitāciju dzemdniecībā un ginekoloģijā pēc sekojošām ārstniecības programmām:

• Ar grūtniecības un pēcdzemdību periodu saistītu muskuloskeletālas sistēmas izmaiņu rehabilitācija
• Iegurņa sāpju sindroms
• Mazā iegurņa orgānu (dzemdes un maksts) noslīdējumi
• Obstruktīvs defekācijas sindroms (ODS)
• Pāraktīvs urīnpūslis
• Seksuāla disfunkcija
• Stresa / slodzes un jaukta tipa urīna nesaturēšana

Multidisciplināra komanda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vadībā, sadarbojoties funkcionālajiem speciālistiem, izmantos klīnikā pieejamās modernākās robotizētās un fizikālās medicīnas tehnoloģijas, lai veiktu rehabilitāciju dzemdniecībā un ginekoloģijā– īpašu pasākumu kopumu pacientēm ar mazā iegurņa orgānu disfunkciju.

Mērķa grupa:
Sievietes funkcionēšanas traucējumi, kas radušies grūtniecības vai mazā iegurņa orgānu disfunkcijas rezultātā, medicīniski stabilas un ir medicīniskas rehabilitācijas potenciāls un motivācija rehabilitācijai vērtējami kā pietiekoši.

Rehabilitācijas programmas mērķi: 
Atbilstoši individuāli izstrādātam medicīniskās rehabilitācijas plānam.

Mazā iegurņa orgānu noslīdējums

Galvenais ir starpenes balsta funkcijas zudums, proti, sievietes starpenes dziļie muskuļi kļūst vāji. Tieši uz tiem balstās visi iekšējie orgāni, arī tie, kas izvietoti mazajā iegurnī. Bieži vien tas saistīts ar saistaudu iedzimtu nepietiekamību. Vēl to var veicināt estrogēnu jeb sievišķīgo hormonu trūkums. Viens no iemesliem ir arī smēķēšana, kas padara saistaudus vājākus.

Smagumu celšana, smags fizisks darbs, palielināts ķermeņa svars, grūtniecība, dzemdības – tie ir tikai daži iemesli, kas sievietēm var radīt starpenes balsta funkciju zudumu, tādējādi ar laiku veicinot mazā iegurņa orgānu noslīdējumu.

Kaut gan lielāks iegurņa orgānu noslīdēšanas risks ir sievietēm pēc menopauzes, kā arī dzemdējušām sievietēm, tomēr šī problēma pavisam negaidīti var ienākt jebkura vecuma sievietes ikdienā.

Sāpes mazajā iegurnī 

sastopamas apmēram 15 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Saskaņā ar statistikas datiem, apmēram 26 % sieviešu vēršas pie ginekologa ar sūdzībām par sāpēm mazajā iegurnī. Ja sāpes ir intermējošas un pastāvīgas 3-6 mēnešus, tad tās jāvērtē kā hroniskas, to diagnostika un ārstēšana jāveic multidisciplināru specialitāšu skatījumā. 

Pacientiem ar hroniskam sāpēm iegurnī jāizvērtē blakus diagnozes vai papildu diagnozes, kas varētu ietekmēt vispārējo stāvokli, piemēram, sāpīga urīnpūšļa sindroms, miofasciālas sāpes, trauksme, psiholoģiskais stāvoklis. Izvērtējot hronisku iegurņa sāpju cēloņu daudzveidību, sāpju ārstēšanai un novērošanai nepieciešams multidisciplibnāra komanda, kurā nepieciešams iesaistīt rehabilitologus, fizioterapeitus un psihoterapeitus.

Skatīt galeriju

Terapijā izmantojamās ROBOTTEHNOLOĢIJAS

Biofeedback un stimulācijas protokoli ir ļoti efektīvi:

• Nodrošina pasīvu kontrakciju, kas palielina izpratni par iegurņa kontrakcijām;
• Palīdz identificēt un izolēt iegurņa muskuļus;
• Palielina iegurņa muskuļu kontrakcijas spēku;
• Samazina nevēlamu vai neaizkavētu detrusora (urīnpūšļa) muskuļu kontrakciju;
• Palīdz normalizēt iegurņa muskuļu relaksāciju