Rentgenoskopija ir atsevišķu ķermeņa daļu, orgānu caurskate ar rentgenstarojumu. Izmeklējums tiek veikts pielietojot kontrastvielu, kuru pacients  izdzer pirms caurskates veikšanas. 

Rentgenoskopiju izmanto diagnozes precizēšanai, lai novērotu slimības gaitu, noteiktu organismā iekļuvušo svešķermeņu, kā arī žultsakmeņu, urīnakmeņu lokalizāciju, dažreiz arī profilakses nolūkā, lai konstatētu slēptu slimības procesu praktiski veseliem cilvēkam.​

RĪGAS 1.SLIMNĪCAS DIAGNOSTIKĀS RADIOLOĢIJAS KLĪNIKA PIEDĀVĀ RENTGENOSKOPIJAS IZMEKLĒJUMUS:

  • AUGŠĒJĀ GREMOŠANAS TRAKTA  CAURSKATES – BARĪBAS VADA, KUŅĢA, 12-PIRKSTU ZARNAS, TIEVO ZARNU CAURSKATES

Augšējā gremošanas trakta caurskati jeb rentgenoskopiju izmanto pacienta barības vada, kuņģa un tievās zarnas, un resnās zarnas sākuma daļas izmeklējumam. Rentgena caurskate nepieciešama, lai

  • noteiktu barības vada, kuņģa, tievo zarnu, resnās zarnas  sākuma daļas formu un izmērus,
  • gremošanas traucējumu iemeslus, kā, piemēram,  čūlas, trūces, divertikulus (patoloģiski paplašinājumi orgāna sieniņā), striktūras (patoloģiski sašaurinājumi), iekaisuma procesus, rīšanas traucējumus, dažus audzēju veidus.

Pirms izmeklējuma pacientam ir jābūt tukšā dūšā!  Lai samazinātu iespējamo  jonizējošā starojuma izraisīto kaitējumu veselībai, starojuma deva tiek pielāgota pacienta vecumam, svaram un izmeklējamās ķermeņa virsmas apjomam. Lai novērstu starojuma ietekmi uz dzimumorgāniem un vairogdziedzeri, tos nepieciešamības gadījumos apsegs ar speciālu pārklāju.

Caurskati veic ar speciālu rentgena iekārtu, kas izstaro rentgena starus un kontrastvielu. Pacientam izmeklēšanas laikā nepieciešams izdzert apmēram 200 ml kontrastvielas – bārija sulfāta, kas ir organismam nekaitīgs un neizsauc blakusparādības.

Atkarībā no izmeklējamā orgāna novietojuma, pacientam tiks piemērota rentgeniekārtas galda pozīcija un būs jāizdzer bārija  kontrastviela. Izmeklējumu neveic narkozē, lai neizraisītu aizrīšanās (aspirācijas) risku. Bārija rīšanas laikā radiologs  uzņems vairākus rentgena attēlus, lai izvērtētu konttrastvielas virzību gremošanas traktā, sākot no rīkles un barības vada un beidzot ar tievo zarnu cilpām – resnās zarnas sākuma daļu. Ņemot vērā slimnīcas jaunās rentgenogrāfijas digitālo iekārtas mobilitāti un digitālā detektora esamību, izmeklējumus  var veikt pacientam pēc iespējas komfortabli. 

Bārija kontrastviela ir veselībai nekaitīga, tā labi absorbē rentgena starus, tā pārklāj barības vada, kuņģa, tievās zarnas un resnās zarnas sākuma daļas sieniņas no iekšpuses, tādēļ orgānu forma, izmēri, rīšanas kustības ir rentgena attēlos ir labi redzamas. Ar šo metodi atklāj patoloģijas, kas nav redzamas rentgenogrāfijas izmeklējumos bez kontrastvielas. 

  • UROGRĀFIJU – NIERU UN URĪNIZVADSISTĒMAS CAURSKATI

Pie uroloģiskajām saslimšanām pieder:

  • nierakmeņu slimība,
  • nieru un urīnceļu audzēji,
  • funkcionālie traucējumi,
  • urīna nesaturēšana,
  • kā arī urīnceļu iekaisumi un infekcijas.

Intravenozā urogrāfija ir rentgenoloģisks izmeklējums, kuru veic, lai izvērtētu nieru, augšējo un apakšējo urīnizvadceļu, urīnpūšļa stāvokli un atklātu to saslimšanas. Lai redzētu urīnceļus, nieres un urīnpūsli, kā arī lai vērtētu – kā tie darbojas, pirms izmeklējuma vēnā  ievada  kontrastvielu kas, izdaloties caur nierēm, palīdz padarīt redzamus urīnizvadceļus.

Ar urogrāfiju var iegūt svarīgu informāciju par nieru  funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnvadu deformāciju, nosprostošanos u.tml. Infūzijas urogrāfijas norises laikā kontrastvielu palēnināti, pilienveidīgi ievada kopējā asins plūsmā, tā panākot nieru  un  urīnceļu ilgstošu kontrastēšanos.

Urogrāfijas un urīnizvadkanālu striktūras izmeklējumus veic radiologs kopā ar ārstu urologu.

  • FISTULOGRĀFIJAS

Dabiskas vai slimības ceļā radušos izvadsistēmu, dobumu vai fistulu rentgena izmeklēšanu sauc par fistulogrāfiju. Tā ir metode fistulu rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar kontrastvielu. Veicot fistulogrāfijas kontrastviela tiek lietota tieši, t.i., perorāli, urīnizvadsistēmā, lai caurskatītu dažādas patoloģiskas ejas, savienojumus pēc operācijām, pēc iekaisuma vai audzēju dēļ.

  • SIEVIEŠU MAZĀ IEGURŅA GINEKOLOĢISKO ORGĀNU CAURSKATES – SALPINGOFRĀFIJU

Dzemdes dobuma un olvadu patoloģiju diagnostikai pielieto rentgenoskopiju, ko sauc par salpingogrāfiju. Lai veiktu izmeklējumu, nepieciešams norīkojums no ginekologa, jāveic bakteoroloģiskies uzsējumi. 

Indikācijas izmeklējumam:

  • neauglība un ieraduma aborts,
  • olvadu caurlaidības noteikšana pēc konservatīvas vai operatīvas ārpusdzemdes grūtniecības ārstēšanas vai citām manipulācijām,
  • aizdomas par iedzimtu dzemdes dobuma un/vai olvadu anomāliju.

Salpingogrāfija ir vienkāršs, bet precīzs izmeklējums. Tā ir radioloģiska diagnostikas metode, ko veic kopā ginekologs un radiologs, ievadot dzemdē kontrastvielu un izdarot rentgenuzņēmumu.

Izmeklējuma laikā tiek izmantots vienreiz lietojamais katetrs, sterilizēti instrumenti, paciente pati monitorā var redzēt kontrastvielas plūsmu. Caurskates laikā kontrastviela liek ievadīta ar spiedienu, kā rezultātā var tikt likvidēti sīki saaugumi. 

Salpinogrāfijas rezultātā iegūst digitāla formāta uzņēmumus. Atbilde tiek sagatavota uzreiz pēc izmeklējuma, pieejama internetā.

Kontrindikācijas:

  • esoša grūtniecība vai aizdomas par iespējamu grūtniecību,
  • akūta dzimumorgānu infekcija,
  • neskaidras etioloģijas sāpes vēderā,
  • alerģija uz kontrastvielu.

  • RESNĀS ZARNAS KONTRASTIZMEKLĒŠANU- IRIGOSKOPIJU (ARĪ STOMAS PACIENTIEM)

Irigoskopija ir rentgenoloģiska resnās zarnas izmeklēšanas metode. Izmeklējuma laikā resnajā zarnā tiek ievadīta bārija kontrastviela, kas ļauj izvērtēt resnās zarnas formu, izmērus, zarnas sieniņas kontūras.  

Indikācijas izmeklējumam:

  • vēdera izeja ar neregulāru asins piejaukumu,
  • periodiskas sāpes vēdera kreisajā pusē, lejasdaļā,
  • straujš svara zudums,
  • stipras sāpes vēderā, slikta dūša un vemšana. 

Viena no izplatītākajām atradēm resnajā zarnā ir divertikuloze. Intraluminālā spiediena svārstības zarnās, sevišķi tad, kad spiediens paaugstinās un kolagēno šķiedru daudzuma samazināšanās zarnu sieniņās – šo divu momentu rezultātā cirku­lārajā resnās zarnas muskuļu kārtā rodas defekti. Tur, kur to šķērso sīkie asinsvadi, kas ba­ro gļotādu un zemgļotādu, veidojas trūces, kas pamazām palielinās, un izveidojas divertikuli. Irigoskopija ir pamata izmeklējums, lai apstiprinātu šo diagnozi. 

Izmeklējums nepieciešams gadījumos, lai diagnosticētu patoloģiskus  resnās zarnas sašaurinājumus vai paplašinājumus, audzējus, arī stomas pacientiem. 

Kontrindikācijas izmeklējumam

  • grūtniecība,
  • akūts iekaisuma process vēdera dobuma orgānos vai vēderplēvē,
  • aizdomas par kuņģa vai zarnu asiņošanu.

  • RETROGRADO HOLANGIOGRĀFIJU – ŽULTSCEĻU IZMEKLĒJUMUS, KOPĀ AR ENDOSKOPIJU. 

​Endoskopiska retrogrāda holangiopankreatogrāfija (ERHP) ir metode, kas ietver divu metožu – endoskopijas un rentgena tehnoloģiju – vienlaicīgu pielietojumu. Pateicoties jauno tehnoloģiju attīstībai, metode ir efektīva žultsakmeņu, žultsvada striktūru, aizkuņģa dziedzera un aknu slimību endoskopiskai terapijai. Metodei ir salīdzinoši augsts komplikāciju risks.

PACIENTU IEVĒRĪBAI:

  • Ar kontrastvielu drīkst veikt tikai vienu izmeklējumu dienā, veicot pierakstu no rīta laikā līdz plkst 9:00. 
  • Lai saņemtu informāciju par to, kā jāsagatavojas izmeklējumam, lūdzam zvanīt uz RTG kabinetu pa tālruni: 67366267