Ar elektromiogrāfijas (EMG) metodi reģistrē muskuļu biopotenciālu un izmeklē perifēro nervu sistēmu un skeleta muskuļus.

Rīgas 1.slimnīca piedāvā veikt nervu sistēmas elektrofizioloģisko izmeklēšanu

Neatkarīgi no tā, vai pacients veic maksas vai valsts apmaksāto izmeklējumu, obligāti nepieciešams ģimenes ārsta vai ārsta speciālista  nosūtījums.

Ar elektromiogrāfijas metodi 

  • nosaka, vai pacientam ir kāda viena konkrēta nerva bojājums jeb neiropātija,

  • muskuļu slimības – miopātijas un miozītus,

  • nervu-muskuļu impulsu pārvades traucējumus – miastēniju, 

  • atsevišķas muguras smadzeņu slimības – mielopātija, amiotrofo laterālo sklerozi, 

  • citas, samērā retas slimības,

  • iespējams diagnosticēt arī vienlaicīgi vairāku nervu bojājumu, piemēram, polineiropātiju,

  • var izvērtēt mugurkaula kanālā esošos nervus – jostas vai kakla daļas saknītes. 

Elektromiogrāfijas izmeklējuma laikā

nepieciešama pacienta līdzdalība – noturēt roku zināmā pozā elektriskās stimulācijas laikā vai sasprindzināt muskuli pēc ārsta lūguma izmeklēšanas laikā ar adatu miogrāfiju. 

EMG laikā nervi tiek pārbaudīti secīgi viens aiz otra. Katrs nerva zars un katrs posms tiek pārbaudīts atsevišķi. Dažu nerva posmu izmeklēšana ir iespējama tikai ar adatu EMG, bet citiem nepieciešama intensīva elektriska stimulācija. 

Ja pacients nav spējīgs uz līdzdalību, piemēram, dēļ stiprām sāpēm vai traucētām uztveres spējām, pastāv liela varbūtība, ka elektromiogrāfiju nevarēs veikt, vai būs iespējama tikai daļēja izmeklēšana.

Visos gadījumos bez izņēmuma pacienta izmeklēšanu uzsāk ar neirogrāfiju jeb stimulācijas elektromiogrāfiju. Tikai aptuveni 20% gadījumu diagnozes uzstādīšanai būs nepieciešama arī adatu elektromiogrāfija. Katrā konkrētā gadījumā ārsts lemj par vienas vai abu metožu izmantošanu.

Ar stimulācijas elektromiogrāfiju

izmeklē nerva posmu no viena punkta līdz otram. Nervam miera stāvoklī viena punktā (piemēram, apakšdelmā) pievada elektrisko impulsu, kas izplatās pa nervu, un otrā punktā (piemēram, plaukstā) šo elektrisko signālu ieraksta ar pielīmējamiem elektrodiem. Ārsts, analizējot signālus secina, vai izmeklējamais nerva posms ir vesels vai nē. 

Stimulācijas elektromiogrāfijas galvenās priekšrocības ir ātrums un precizitāte, kā arī tas, ka metode nav invazīva (netiek izmantotas adatas). 

Ar adatu elektromiogrāfiju

mēra elektriskos impulsos, kas rodās muskuļu šķiedrās. Izmeklējamajā muskulī iedur mazu adatu-elektrodu, kas reģistrē pat niecīgu elektrisku aktivitāti. Adatu elektromiogrāfija ir bez elektriskas stimulācijas. Pacients sasprindzina muskuli, ārsts analizē signālus, kas rodas muskulī mierā, pie nelielas un maksimāli stipras saraušanās.

Adatu elektromiogrāfijas galvenās priekšrocības ir: 

  •     iespēja izmeklēt arī muskuļus un muguras smadzenes, 

  •     iespēja izmeklēt nervu posmus, kas nav pieejami elektriskai stimulācijai, piemēram,  

    mugurkaula iekšpusē esošās kakla un jostas daļas nervu saknītes, 

  •     iespēja izmeklēt arī dziļi bojātus nervus, kuri vairs nepadodas elektriskai stimulācijai.

SVARĪGI: neirālo struktūru (saknīšu, nervu un nervu pinumu) bojājuma izvērtējumu veic ar elektromiogrāfijas metodēm.

Ja elektromiogrāfijas izmeklējumā atklājas nerva bojājums un simptomi nepāriet, izmantojot konservatīvu terapiju, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.