Rīgas 1.slimnīcas Ginekoloģijas nodaļas vadītājas Sandas Reinikas norādes organisma stresa mazināšanai pēc operācijas.

______________________________________________________

Jebkura ķirurģiska operācija organismam rada zināmu šoku. Un, neatkarīgi no tā, vai tā ir atvērta tipa vai minimāli invazīva, abos gadījumos sāpēs rētas, būs jāatgūst spēks un jāievēro virkne nosacījumu, lai sieviete pēc iespējas ātrāk un vieglāk varētu pilnvērtīgi atgriezties savā ikdienas ritmā.

Laparaskopiskās ginekoloģiskās operācijas ir mūsdienīga pieeja, kas ļauj ārstiem veikt manipulācijas ar mazāku ietekmi uz pacientes ķermeni salīdzinājumā ar atvērtām operācijām. Pēc laparaskopiskas operācijas atveseļošanās laiks būs īsāks nekā pēc atvērtas operācijas, tomēr arī šajā gadījumā būs nepieciešams pacietīgi un uzmanīgi ieklausīties savā organismā. Ginekoloģe Sanda Reinika  atgādina, ka katra pacienta atveseļošanās ir individuāla, tāpēc svarīgi ir ievērot ārsta norādījumus.

Pat ja veikta laparaskopiska operācija un iegriezumi ir mazi, nekad nevar prognozēt, kādas rētas veidosies. “Ir cilvēki, kam tās ir tik mazas, ka pat redzēt nevar, bet ir arī tādi, kuriem ģenētiski veidojas biezas, tā saucamās keloīdas rētas,” stāsta ginekoloģe Sanda Reinika, daloties ar savu pieredzi plaša profila ginekoloģisko saslimšanu ķirurģiskajā ārstēšanā.

Ginekologs ir ārsts, kurš veic profilaktiskas pārbaudes, lai novērtētu dzemdes, olnīcu un citu reproduktīvās sistēmas orgānu veselību. Viņš ir tas, kuram sieviete uztic savas šaubas, sūdzības un diskomforta sajūtas, kas radušās saistībā ar seksuālo dzīvi, ģimenes plānošanas jautājumiem un fizioloģiskajām izmaiņām menopauzes periodā.

Konsultācijas laikā tiek veikta diagnostiskā ultrasonogrāfija, kas ir kļuvusi par neaizvietojamu rīku ginekoloģiskajā praksē. Šī metode sniedz reāllaika attēlus, kas palīdz diagnosticēt dažādas problēmas, piemēram, olnīcu cistas, miomas, endometriozi un citas patoloģijas, kas var ietekmēt sievietes veselību. Tas samazina nepieciešamību pēc atkārtotām vizītēm un papildu izmeklējumiem, kas var būt gan laikietilpīgi, gan emocionāli nogurdinoši.

Turklāt ultrasonogrāfija ir neinvazīva un nesāpīga procedūra, kas padara to par drošu izvēli sievietēm visos vecumos. Šī pieeja ārstam ļauj operatīvi pieņemt pamatotus lēmumus par ārstēšanas iespējām, bet sievietei palīdz labāk izprast ārstēšanas plānu un veicina labāku komunikāciju ar ārstu.

Ja nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, Sanda Reinika detalizēti skaidro operācijas mērķi, un metodes, vai tā būs vēdera dobuma atvērta operācija (laparatomija)vai minimāli invazīva (laparaskopija):

“Laparaskopiskās ginekoloģiskās operācijas var iedalīt trīs grupās: vienkāršākas pakāpes jeb laparaskopiskā diagnostika, kad pārbaudām olvadu caurlaidību vai sievietei ir olnīcu policistoze, vai arī jāveic saaugumu atdalīšana.

Tad ir vidēja smaguma laparoskopiskās operācijas – dažāda veida cistas, endometriozas cistas izlobīšana vai cistas izņemšana kopā ar visu izmainīto olnīcu, un kā pēdējās ir liela apjoma operācijas – histerektomija jeb visas dzemdes izņemšana kopā ar olnīcām un olvadiem.”

Ja pēc atvērtā tipa operācijas rētas lielums var būt ļoti dažāds (un visbiežāk tā būs paliela), tad laparaskopiski parasti veic trīs līdz piecus 0,5 līdz vienu centimetru mazus iegriezumus, un šādi veiktas operācijas pēdas ar gadiem var kļūt nemanāmas. Laparaskopijas priekšrocības ietver ne tikai mazāku rētu veidošanos, bet arī ātrāku atveseļošanos, mazāku sāpīgumu pēc operācijas un īsāku hospitalizācijas laiku.

Laparaskopiskas operācijas laikā vēderu uzpūš ar CO2 gāzi, lai ārstam būtu vieta strādāt ar optiskajiem instrumentiem. Operācijas beigās šo gāzi izlaiž, bet nereti neliels daudzums gāzes paliek starp zarnām, kas pēc operācijas sakrājas zem diafragmas muskuļa, kairinot tur esošo nervu. Šis kairinājums jūtams sāpju veidā vienā vai otrā plecā.

Ginekoloģe saka: “Tas ir normāli, un sāpes pāriet trīs līdz piecu dienu laikā. Ja tās kļūst spēcīgākas, tad gan ir jāzvana savam ķirurgam. Taču jāņem vērā – jo lielāka operācija veikta, jo vairāk gāzes lietots un līdz ar to arī organismā paliek lielāks tās daudzums.”

Pirmajā nedēļā pēc operācijas jāievēro mierīgs, saudzējošs režīms, bet jāvingrinās gan uzreiz! “Turpat palātā, izloki kājas, guļot gultā – saliec tās ceļgala locītavā un atkal iztaisno, izapļo pēdu, liec tai pavingrot uz augšu un uz leju. Tā tu aktivizēsi asinsriti un pasargāsi sevi no iespējamās trombu veidošanās. Šis ieteikums īpaši jāņem vērā smēķētājām un sievietēm ar lieko svaru,” skaidro daktere. “Tiklīdz spēj piecelties, noteikti sāc staigāt, taču necenties uzreiz pieveikt lielus attālumus. Ar katru dienu pamazām pievieno savam maršrutam pa kādam metram klāt.”

Ginekoloģiskas operācijas tiek veiktas vispārējā narkozē, tāpēc nākamajā dienā pēc ķirurģiskas manipulācijas var būt slikta dūša saņemtās anestēzijas dēļ. Divas dienas pēc operācijas drīkst iet dušā, bet, ja plāksteris vai pārsējs, kas nosedz rētas, ir samircis, tas noteikti jānomaina, lai neradītu iekaisuma risku. Peldēt ieteicams ne ātrāk kā divas nedēļas pēc operācijas, un vēlams jūrā, izvairoties no karstuma un rētas nerādot saulei.

Diegus izņem piecas līdz septiņas dienas pēc operācijas. Ja tiek izmantoti diegi, kas paši uzsūcas, ārsts to pateiks, un aptuveni pēc piecām dienām varēs noņemt plāksteri un ļaut rētai dzīt, jo, saskaroties ar gaisu, dzīšanas process būs ātrāks.

Vēl viens svarīgs nosacījums, lai nepastiprinātu sāpes un diskomfortu, – pirmajā nedēļā ēdienkartē jāiekļauj tikai tādi produkti, kas neizraisa vēdera pūšanos. Noteikti jāseko, lai trīs dienu laikā pēc operācijas būtu normāla vēdera izeja.

 

Ginekoloģe Sanda Reinika iedrošina uzlabot savu dzīves kvalitāti, ķirurģiski ārstējot ginekoloģiskas patoloģijas vai veicot intīmās zonas plastiku:

“Pēc vienkāršākas operācijas sieviete var atgriezties pie ierastā dzīves ritma jau nedēļas laikā un justies labi gan fiziski, gan emocionāli pašpārliecināta. Rētas sadzīs, galvenais ir sasniegtais mērķis – pilnvērtīga un bez ierobežojumiem sievietes dzīve! ”