Par ādas un venēriskām slimībām skaļi runāt nav pieņemts. Pat ārsta apmeklējuma laikā pacienti kautrējas uzdot jautājumus par visu, kas viņus uztrauc. Savukārt citi izvēlas vispār nevērsties pie ārsta un gadiem ilgi cieš no dermatīta, psoriāzes vai – vēl sliktāk – sekundārā sifilisa. Par to, cik svarīgi ir nenodarboties ar pašdiagnostiku un pašārstēšanos un kādu simptomu gadījumā speciālista apmeklējumu nedrīkst atlikt, stāsta dermatoveneroloģe Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību klīnikas vadītāja vietniece profesore Ilona Hartmane.
1.Kad ir jāpārbauda dzimumzīmes?
Algoritms ir viens: ja kaut kas šķiet aizdomīgs, tas vienmēr jāparāda ārstam. Ja jums dzimumzīme ir jau kopš bērnības, tā nepalielinās, nemaina krāsu un nekā citādi neliek par sevi manīt, ļoti iespējams, ka satraukumam iemesla nav. Savukārt, ja dzimumzīme vai plankums parādās pēkšņi, piemēram, pēc vasaras atpūtas, mainās tā izmēri, krāsa, rodas nieze vai pat sāpes, ir jāveic pārbaude. Bet ne jau vienmēr ir jādomā vissliktākais. Tā var būt nevis melanoma, bet keratoze (ādas pārragošanās). Ir arī vīrusu slimības – papilomas, keratomas, ksantomas, ksantelazmas un holesterīna plātnītes.
Bet pati melanoma ir ļauna un viltīga slimība. Manā praksē bija šāds gadījums: sieviete divus gadus jutusi spiedienu elkonī un sūdzējās par nepatīkamām sajūtām. Domāja, ka ir iespiests nervs, bet nebija pievērsusi uzmanību mazam melnam punktiņam. Pēc pārbaudes izrādījās klasiska melanoma.
Dzimumzīmju pārbaude tiek veikta ar īpašu aparātu – dermatoskopu. Tas ļauj apskatīt veidojuma pigmentu, robežas, vienmērīgumu un novietojumu, redzēt, vai ir asinsvadi. Nepieciešamības gadījumā var paņemt ādas paraugu un nosūtīt uz laboratoriju histoloģiskās analīzes veikšanai.
2.Vai ir iespējams paredzēt saslimšanu ar vēzi?
Medicīna vēl nav sasniegusi tādu līmeni, lai varētu iepriekš paredzēt, vai cilvēks saslims ar vēzi vai nesaslims, taču sliecība uz vēzi ir noteikta ģenētiski. To ietekmē arī stresa situācijas, imunitātes novājināšanās, saules staru iedarbība, uzturs un daudzi citi faktori. Onkovīrusi ir ikviena cilvēka organismā.
Taču, ja krūts vēža un prostatas vēža noteikšanai eksistē onkomarķieri, kas ļauj konstatēt onkogēnu esamību organismā, tad ādas vēža veidiem šādu izmeklējumu nav. Tādēļ ir vienkārši pastāvīgi jāseko līdzi savai veselībai un savlaicīgi jāpārbauda aizdomīgi ādas sabiezējumi, tumši plankumi un dzimumzīmes.
3.Vai mūsdienās ir sastopams sifiliss?
Jā, pastāvīgi tiek reģistrēti jauni gadījumi. Saskaņā ar oficiālo statistiku epidēmijas nav. Latvijā prevalē hlamīdijas un gonokoki. Taču šogad bija gadījums, kad pacients ārstējās no psoriāzes, taču izrādījās, ka tas ir sekundārais sifiliss.
Tas ir mīts, ka „sliktās” slimības izplatās tā dēvētajos sabiedrības zemākajos slāņos. Seksuāli transmisīvās slimības ir gados jaunu, ekonomiski un sociāli aktīvu cilvēku slimības. Rīgā ļoti labi strādā sociālie dienesti, un personas bez noteiktas dzīvesvietas pastāvīgi pārbauda mediķi. Un, lūk, tieši venēriskās slimības viņiem tiek konstatētas reti.
Ja runā par to, kur visbiežāk ir sastopamas „nelāgās kaites”, saslimstības ar sifilisu ziņā Eiropā līdera pozīcijas ir Albānijai un Bulgārijai. Atsevišķu uzliesmojumu veidā slimības par sevi atgādināja Krievijas reģionos un Ukrainā. 90. gadu vidū sifilisa ziņā līdere bija Latvija. Tagad mēs esam „priekšgalā” ar hlamidiozi. Slimo gan vīrieši, gan sievietes. Šī slimība ir grūti konstatējama, jo tā norit bez simptomātikas, jo īpaši sievietēm.
Jāatceras, ka arī ādas slimību izpausmes ir konstatējamas ne tikai uz mutes un deguna, bet arī dzimumorgānu gļotādas. Tādēļ uzreiz nevajag krist panikā un domāt to sliktāko. Tā var būt banāla alerģija. Bet noteikt diagnozi var tikai ārsts.
4.Vai var inficēties, gaidot rindā pie dermatologa?
Mūsu specialitāte saucas dermatovenerologs. Ja venēriskās slimības sauc par seksuāli transmisīvajām slimībām, tas lietas būtību, protams, nemaina. Taču sekundārā sifilisa izpausme ir tīri ādas slimība. Tādēļ pie mums vienā un tajā pašā rindā gaida gan zīdaiņi ar atopisko dermatītu, gan hlamidiozes slimnieki. Taču ir jāzina, ka seksuāli transmisīvās slimības neizplatās ar šķaudīšanu vai klepošanu. Atšķirībā no kašķa, utīm vai kāju sēnītes, ar venēriskajām slimībām var inficēties tikai dzimumceļā. Tas attiecas arī uz sifilisu.
5.Vai ir iespējams ārstēt venēriskās slimības tā, lai neviens par to neuzzinātu?
Mūsu klīnikā var ārstēties pilnīgi anonīmi. Pacients var nākt pie ārsta ar savām sūdzībām, nebaidoties, ka par tām kāds uzzinās klīnikas gaitenī. Mums ir ļoti pieredzējuši reģistratori, kuri atkarībā no problēmas var piedāvāt dažādus tās risinājumus. Var nodot visas analīzes – no ģenitālā trakta, vēnas un ādas – var nodot pilnīgi anonīmi.
Taču dažkārt atklātības jautājums ir būtisks no veselības viedokļa. Piemēram, nevar ārstēt venērisko slimību, nepastāstot par to savai otrajai pusītei. Mēs vienmēr runājam par šo momentu.
Piemēram, ja tas izrādās banāls kašķis un „sievai ir tas pats”, ārsts var neklātienē izrakstīt ziedi un pastāstīt, kā apstrādāt veļu. Taču venērisko slimību gadījumā tā nevar. Iespējams, ka pacients ir ieradies ar hlamīdijām, bet viņa partnerim papildus ir arī sifiliss. Ir jāpārbauda abi. Turklāt mēs vienmēr atceramies, ka venēriskās slimības neskar tikai divus cilvēkus, bet gan veselu ķēdi. Un, ja mums izdodas nokļūt līdz šīs ķēdes galam, ir ļoti labi.
Pats galvenais ir atcerēties, ka neviens prezervatīvs nenodrošina simtprocentīgu aizsardzību. Tādēļ pat vismazāko aizdomu gadījumā vislabāk ir atnākt pie ārsta un veikt pārbaudi.
6.Kādi simptomi ir pamats satraukumam un ārsta apmeklējumam?
Nieze, izsitumi uz ādas, kaut kādi nesaprotamas izcelsmes plankumi. Principā pirmais ārsts, pie kā vērsties pacientam, ir ģimenes ārsts. Taču, ja viņš problēmu nespēj novērst, jāprasa nosūtījums pie speciālista. Jo visbiežāk saslimušajiem tiek apgalvots, ka viņiem, iespējams, ir „kaut kāda alerģija”. Un nereti uz konsultāciju ierodas pacienti, kuri „kaut kādu alerģiju” ārstē jau mēnešiem ilgi. Rezultātā pacientu ārstē ar hormonālajām ziedēm, kas uz kādu brīdi var noremdēt arī kašķi. Taču pēc tam mēdz būt jauni uzliesmojumi.
Dermatologs vispirms veiks pacienta apskati, pēc tam uzdos jautājumus un veiks analīzes. Bez šaubām, ne vienmēr diagnozes noteikšanā izšķiroša būs biopsija. Tomēr sliktāk ir tad, ja biopsija bija jāveic, taču materiāls analīzēm savlaicīgi nav paņemts un jau ir nozīmēta sistēmiska ārstēšana. Tādējādi klīniskā aina ir kļuvusi neskaidrāka, un tas apgrūtina diagnozes noteikšanu.
Tādēļ ir labāk, ja „nepārejošu ekzēmu” apskata speciālists. Mūsu klīnikā ir dažādas metodes, lai varētu veikt pilnu informatīvo izmeklēšanu. Piemēram, ja ir aizdomas par parazitāru slimību, paņemt noskrāpējumu, ja par krāsaino ēdi – apskatīt ar Vuda lampu, ja jāpārbauda dzimumzīmes – izmantot manuālo vai digitālo dermatoskopu.
Ar jebkuru diagnozi var vienkārši tikt galā, ja tā tiek precīzi noteikta un tiek izvēlēta pareiza ārstēšana.
Vērts izlasīt: Bloga raksts: Jautājumi dermatovenerologam. Par ko kautrējamies runāt – Ādas slimības
Visa veida konsultācijas un izmeklējumus var veikt Rīgas 1.slimnīcas Dermatoloģijas un STS klīnikā.
Pierakstīties iespējams tiešsaistē, vai zvanot pa reģistratūras tālruni + 371 67272198