Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze ir viena no sociāli būtiskām medicīniskām problēmām. Tā nerada cilvēkam veselības draudus, bet ir būtisks faktors, mazinot dzīves kvalitāti – rada diskomfortu, sasprindzinājumu, kauna sajūtu, stresu un pat depresiju.
No hiperhidrozes (HH) formām cieš apmēram viens līdz pieci procenti iedzīvotāju, lielākā daļa no tiem ir jauni cilvēki.
HIPERHIDROZE
Svīšana nodrošina termohomeostāzi. Hiperhidroze ir pārmērīga sviedru produkcija.
Normālais sviedru daudzums ir <1ml/m2/min. Pacientiem ar hiperhidrozi var sasniegt >40 ml/m2/min.
Padušu hiperhidrozei – >100 mg no vienas paduses 5 minūtēs vai >50 mg 1 minūtē
Pastiprināta svīšana var būt gan fizioloģiska, gan pataloģiska :
Fizioloģiska ir organisma aizsargfunkcija uz ķermeņa trermoregulāciju.
Pataloģiska, ja saistīta ar neiroendokrīniem traucējumiem.
HIPERHIDROZES FORMAS
Lokāla hiperhidroze – kāda noteikta ķermeņa rajona pastiprināta svīšana, visbiežāk tās ir paduses , plaukstas, seja , galva, pēdas un dzimumorgānu apvidi. Tas galvenokārt saistīts ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju.
Ģeneralizētā hiperhidroze – viens no simptomiem tādām slimībām kā cukura diabēts, hipertireoze, aptaukošanās, infekciju slimības, no tās cieš arī cilvēki ar sirds asinsvadu patoloģijām.
ĶIRURĢIJAS VADLĪNIJAS
2011. gadā STS publicēja ekspertu vadlīnijas hiperhidrozes ķirurģiskai ārstēšanai.
Spāņu torakālo ķirurgu biedrība 2011. gadā publicēja savas vadlīnijas.
Abas vadlīnijas uzskata, ka VATS simpatektomija ir droša metode primārajai ekstremitāšu, padušu vai sejas hiperhidrozei.
PRIMĀRAS FOKĀLAS HIPERHIDROZES DIAGNOSTISKIE KRITĒRIJI
- Aksilāra, plaukstu, pēdu un/vai galvas svīšana vizmaz 6 mēnešus.
- Simptomi parādās līdz 25 gadu vecumam.
- Svīšana nav saistīta ar ārējo vides temperatūru, nav kontrolējama.
- Fokāla viena vai vairākas predilekcijas zonas ar bilaterālu simetriju.
- Biežāk kā 1x nedēļā.
- Naktīs pastiprinātu svīšanu nenovēro.
- 30 – 60 % ir pozitīva ģimenes anamnēze.
- Ja vienam no vecākiem ir primārā hiperhidroze, risks, ka piedzims bērns ar PHH ir 25%.
- Predominati tīņiem un jauniem cilvēkiem.
- Ierobežotas ikdienas aktivitātes.
- Bilaterāla un relatīvi simetriska svīšana.
ĀRSTĒŠANAS METODES
- Antiperspiranti;
- Botolīna toksīns;
- Jontoforēze.
- Torakāla simpatekotomija.
78% no pacientiem, kas griezās pie ķirurga, konservatīva ārstēšana bija nesekmīga.
Ķirurģiska ārstēšana – simpatektomija.
Indikācijas
- Primārā lokalizētā HH.
- Nekontrolēta sejas sarkšana.
- Perifēra vaskulāra saslimšana.
- Refleksa simpātiska distrofija.
- Advancēti koronāro artēriju sindromi.
- Sāpes vēderā.
- Lokalizēta.
- Sejas sarkšana ir nekontrolēta.
- Neķiruģiska ārstēšana nav palīdzējusi.
Ķirurģisko manipulāciju apvidi torokoskopijas laikā
Lai samazinātu kompensatoru svīšanu optimālākie simpatektomijas līmeņi ir:
R2 un/vai R3 sarkšanas un kraniofaciālās svīšanas gadījumā.
R3 un/vai R4 plaukstas svīšanas gadījumā.
R4 vai R4-R5 padušu svīšanas gadījumā.
Ķirurģiska tehnika
Bilaterāli (abi krūškurvja dobumi).
Dalītā intubācijas anestēzija.
Torokoskopiska simpatektomija tiek veikta dalītā intubācijas narkozē, krūškurvja sienā tiek izdarīti viens vai divi nelieli griezieni, no 1 – 2.cm. , caur kuriem tiek veikta simpātiskās ķēdes pārgriešana vai klipēšana, izmantojot videokameru un darba instrumentu.
Vidējais operācijas ilgums 20. – 30. minūtes.
Šāda veida operācijas piedāvājam veikt Rīgas 1.slimnīcā, izmantojot jaunāko 3D tehniku.
Pirmsoperācijas izmeklēšana
- Endokrinologa / dermatologa konsultācija.
- Asins analīzes.
- Krūškurvja rentgens vai CT.
- Kardioloģiska izmeklēšana (EKG).
- Spirometrija.
Iespējamās operāciju komplikācijas
- Pneimotorakss.
- Ilgas pēcoperācijas sāpes 3% (2-3 nedēļas).
- Horner sindroms (0,2-2,5%). Termisks stellate ganglija bojājums, vai tā raušana.
- Fantoma svīšana 20% pirmajās 10 dienās.
- Gustatora svīšana 0.9-50% pirmajos 6 menešos.
- KP funkciju izmaiņas, bet bez klīniskas nozīmes.
- Kompensatora svīšana 45%. Pirmajos 2gados tā samazinas līdz 10%. 1% atzīmē nepaciešanu kompensatoru svīšanu.
- Kļūdas un recidīvi tiek novēroti 5% gadījumu.
- Sākotnēji 88% pacientu ir apmierināti, pēc diviem gadiem- 82%.
Publikācija informatīvajā izdevumā ārstiem MEDICUS BONUS 2020.gada maijs/jūnijs, sadarbībā ar Ķirurģijas klīnikas vadītāju Sergeju Kļimčuku un Dr.Med. Andreju Pavāru.