Adenotomija ir aizdegunes mandeļu (adenoīdu) ķirurģiska izņemšana. Mandeles izoperēšana jeb adenotomija ir vienīgais risinājums, jo konservatīva terapija ar zālēm aizdegunes mandeli nesamazinās. Izņemot adenoīdus tiek novērstas problēmas, kas saistītas ar biežu slimošana, krākšana, runas, dzirdes traucējumiem. Bērns kļūst aktīvāks, vairāk sāk ieklausīties, saprast, kas notiek apkārt, progresē attīstība, skaidrāk runā.
Aizdegunes mandeles jeb adenoīdi atrodas rīkles mugurējā augšējā sienā. Parasti tie lielāki ir bērniem līdz 7, vēlākais 10 gadu vecumam. Pēc tam adenoīdi pakāpeniski samazinās un līdz vēlajiem pusaudžu gadiem parasti praktiski izzūd. Problēmas rada stāvoklis, kad aizdegunes mandele ir palielināta un anatomisku iemeslu dēļ bloķē degunu, tāpēc bērns nespēj pienācīgi elpot.
Kāpēc nepieciešamas aizdegunes mandeles?
Cilvēka mutē ir vesels mandeļu kopums (limfoīdo orgānu sistēma), kas veic vienu noteiktu funkciju – nodrošina imunitātes izveidošanos pret vīrusu slimībām.
Kā tas notiek?
Vīruss no ārpasaules iet caur degunu vai muti, tad kādas no mandelēm to noķer un izstrādā antigēnu, tas nozīmē – rada organismā imunitāti pret konkrēto vīrusu. Nākamajā reizē cilvēks vai nu ar šo vīrusu nesaslimst, vai arī saslimst daudz vieglākā formā, jo organisms jau zina, kā ar to tikt galā.
Bērniem, kuriem aizdegunes mandeles funkcionē ļoti aktīvi, biežāk ir iesnas un ikviena slimošana prasa ilgāku laiku. Tomēr tas nenozīmē, ka nākotnē šie bērni būs veselīgāki, tāpat tas nenozīmē, ka šiem bērniem ilgtermiņā izveidosies labāka imunitāte pret dažādiem vīrusiem. Tā vienkārši ir cilvēka individuālā īpatnība – mandeles reaģē pārmērīgi un kādā brīdī gluži pretēji – sāk radīt kaitējumu. Ja tā notiek, kā viena no taktikām var tikt apsvērta mandeļu izņemšana.
Problēmas, ko rada palielināti adenoīdi:
Blakus aizdegunei atrodas kanāli, kas ved uz vidusausi un tajā regulē spiedienu. Ja adenoīdi šos kanālus nospiež, bērnam par 20–25% var pasliktināties dzirde, kas rada lielus šķēršļus bērna attīstībai.
Ja bērns nesadzird,
- var mainīties uzvedība, viņš kļūst neuzmanīgāks, bērnudārzā vai skolā pat agresīvāks, it sevišķi, ja traucētās dzirdes dēļ kaut ko nav sapratis,
- bērns nelabprāt iziet no mājām, jo daudz ko īsti nevar saklausīt un līdz ar to uztvert apkārt notiekošo.
Šādos gadījumos dzirdi iespējams atjaunot, taču, lai tas notiktu, jāatbrīvo nosprostotie kanāli.
Palielināta aizdegunes mandele kavē sejas kaulu augšanu, kas savukārt veicina nepareiza sakodiena veidošanos.
Bērnam var veidoties hronisks deguna blakusdobumu iekaisums.
Iespējama miega apnoja jeb elpošanas apstāšanās miegā.
Kāpēc izvēlēties Rīgas 1. slimnīcas otolaringoloģijas nodaļu?
Mūsu prioritāte ir uz pacientu vērsta aprūpe, saviem pacientiem nodrošinot vislabākos terapeitiskos rezultātus.
Ieguvums izvēloties Rīgas 1.slimnīcas ārstu otolaringologu?
- droša ārstēšana, ko veiks ārsti otolaringologi ar lielu klīniskā darba pieredzi,
- mūsdienīgas iekārtas – ārstu speciālistu rīcībā ir modernas iekārtas un tehnoloģijas, kas nodrošina precīzu vizualizāciju un ārstēšanu,
- personalizēti ārstēšanas plāni, kas tiek pielāgoti katra pacienta individuālajām vajadzībām, nodrošinot visaptverošu un personalizētu aprūpe visa procesa laikā,
- empātija. Mēs saprotam, ka ķirurģiska ārstēšana var būt emocionāla pieredze. Mūsu otolaringoloģijas nodaļas personāls ir gatavs palīdzēt un sniegt pārliecību katrā solī.
Kāds ir sagatavošanās process un operācija?
Pirms operācijas bērns dodas uz konsultāciju pie anesteziologa, kurš apskata bērnu, izvērtē anestēzijas riskus, izrunājas ar vecākiem, jo mūsdienās obligāta prasība operāciju veikt vispārējā anestēzijā. Divas nedēļas pirms operācijas bērnam jāveic asins analīzes.
Kopumā procedūra, kurā ietilpst anestēzijas ievadīšana, aizmigšana, pati operācija un pamošanās, ilgst līdz pusotrai stundai.
Lielākoties operācijas dienā bērni nāk uz dienas stacionāru, tas nozīmē, ka tajā pašā ķirurģiskās manipulācijas dienā, pēc pāris stundām bērns var apēst speciālo saldējumu un doties mājās.
Rekomendācijas pēc adenotomijas:
- pēc pamošanās no narkozes pacientam ir rīšanas grūtības, sāpes kaklā un pirmajā diennaktī vērojama masīva siekalošanās,
- operācijas dienā jāievēro gultas režīms un pilnīgs miers. Jāizvairās no klepošanas,
- pēc operācijas raksturīga parādība ir nelaba dūša, vemšana, jo rīkle ir sakairināta,
- uz nakti pacients saņem pretsāpju un nomierinošu terapiju. Turpmāk pretsāpju medikamentus vislabāk lietot ½ –1 stundu pirms ēšanas.
- no pirmās pēcoperācijas dienas pacients drīkst lietot uzturā tikai mīkstas konsistences barību, nekairinošus ēdienus un dzērienus istabas temperatūrā,
- jāseko izdzertā šķidruma daudzumam, jo pacients sāpju dēļ var izvairīties no rīšanas,
- pēc adenotomijas pacients (parasti bērns) uzturas slimnīcā neilgu laiku,
- ja nav asiņainu izdalījumu no deguna un asinis nenotek gar rīkles mugurējo sienu, bērnu ar pavadoni var iet uz mājām pēc 4–6 stundām,
- diēta jāievēro 1-2 nedēļas. Šajā laikā rīkle sadzīst un notiek operācijas virsmas epitelizācija. Pēc tam pakāpeniski var atgriezties pie parastās ēdienkartes,
- parasti tiek noteikts mājas režīms vienu līdz divas nedēļas, ierobežotas fiziskās aktivitātes. Divas nedēļas nav ieteicams iet karstā vannā, karstā dušā, pirtī.
- Adenotomija kā jebkura ķirurģiska manipulācija saistīta ar iespējamām komplikācijām un riskiem. Parasta tonsilektomijas komplikācija ir asiņošana operācijas laikā vai pēcoperācijas periodā,
- vēlīnā asiņošana var sākties laikā, kad pacients jau ir izrakstīts no stacionāra, ja pacients ir pārgalvīgs, uzvedas nevērīgi, neievēro noteikto diētu,
Kontrole pie speciālista nepieciešama pēc mēneša. Aptuveni 90 % gadījumu operācija sniedz gaidīto rezultātu, bet līdz 10 % gadījumu saglabājas kādas no sūdzībām, un tad jāvērtē, kas ir pie vainas – alerģijas, iedzimtas patoloģijas vai kāds cits iemesls.