Acs sastāv no radzenes, lēcas, tīklenes, sklēras (acu baltuma). Bet 80% no acu ābola tilpuma veido stiklveida ķermenis ar caurspīdīgu želejveida struktūru, kas atrodas starp lēcu un tīkleni. Stiklveida ķermeņa galvenie uzdevumi ir saglabāt acu formu, piedalīties augšanas procesu regulācijā, mazināt trieciena iedarbību uz blakusesošām struktūrām, kā arī uzturēt iekšējo spiedienu acs ābolā, noturot tīkleni vietā.
Izmaiņas stiklveida ķermenī var sajust kā plankumus, kas veido izlocītas un cirkulāras līnijas vai punktus. Pie acs kustībām peldošie plankumi pārvietojas, radot pelēkas ēnas uz tīklenes kā zirnekļa tīklus, matus, mušiņas, u.c. Tos var redzēt, skatoties uz kaut ko viendabīgu, gaišu – kad cilvēks lasa, skatās debesīs vai griestos.
Peldoši apduļķojumi stiklveida ķermenī parādās visiem, sasniedzot 45 – 50 gadu vecumu. Bet apduļķojumi iespējami arī dažādu traumu un slimību rezultātā jebkurā vecumā, kā, piemēram, pēc galvas traumām, fiziskām slodzēm, asinsspiediena svārstībā, lietojot antikoagulantus vai grūtniecības laikā.
Peldošie apduļķojumi iedalās 2 grupās: nekaitīgie apduļķojumi (tieši neietekmē redzes funkciju, bet ir traucējoši) un patoloģiskie apduļķojumi (piemēram, tādi, kuri radušies iekaisumu, svešķermeņu vai acs traumu rezultātā). Svarīgi saprast, kad tos uzskatīt pat normālu novecošanās procesa sastāvdaļu un kad – par nepieciešamību griezties pie acu ārsta, lai diagnosticētu acs vai sistēmisku saslimšanu.