Diskomforts kakla apvidū var norādīt uz izmaiņām vairogdziedzerī.
Kā diagnostikas metode tiek izmantota ultrasonogrāfija, kas ir neinvazīva, salīdzinoši lēta, viegli pieejama, ātri veicama un nav saistīta ar jonizējošo starojumu. US laikā var izvērtēt vairogdziedzera audu struktūru, mezglu topogrāfisko lokalizāciju, izmērus, robežas, kontūras, var izvērtēt kakla limfmezglus.
Lai izvērtētu vairogdziedzera vielmaiņas aktivitāti, izmanto scintigrāfiju (Sc), kas papildina US laikā iegūto informāciju.
Par vairogdziedzera strumu sauc jebkuru vairogdziedzera tilpuma palielināšanos neatbilstoši pacienta vecumam. Struma nav slimība, bet gan simptoms, kas liecina par dažādiem traucējumiem pašā vairogdziedzerī vai arī par vairogdziedzera atbildes reakciju uz traucējumiem citos orgānos.
Lielas strumas gadījumā papildus tiek nozīmēts Rtg kaklam, kompjūtera tomogrāfija (CT) vai kodolmagnēstiskā rezonanse (MR) kaklam, lai noteiktu retrosternālas strumas izplatību vai ektopisku novietojumu, patoloģiskā procesa ietekmi uz traheju, barības vadu un kakla lielajiem asinsvadiem, kā arī epitēlijķemenīšu netipisku lokalizāciju.
Operatīvās terapijas mērķis – normāli vairogdziedzera audi, bez mezgliem, tāpēc operācijas apjoms atkarīgs no mezglu lieluma, skaita un lokalizācijas. Operācijas plašums ir atkarīgs no saslimšanas dabas – labdabīgs vai ļaundabīgs process, solidārs mezgls vai multinodozas vairogdziedzera izmaiņas.