GALVASREIBONIS VAR IZPAUSTIES DAŽĀDI – APKĀRTĒJO PRIEKŠMETU GRIEŠANĀS SAJŪTA VAI LĪDZSVARA TRAUCĒJUMOS. TAS VAR BŪT SAISTĪTS AR SLIKTU DŪŠU, VEMŠANU, SAMAŅAS ZAUDĒŠANU, TROKSNI AUSĪS, DZIRDES PASLIKTINĀŠANOS, NISTAGMU. REIBONIS RODAS SAKARĀ AR TRAUCĒJUMIEM VESTIBULĀRAJĀ (LĪDZSVARA) APARĀTĀ, IEKŠĒJĀ AUSĪ VAI GALVAS SMADZENĒS.
Galvasreiboņa cēloņi var būt ļoti dažādi:
- ausu slimības;
- galvas smadzeņu asinsvadu skleroze;
- galvas smadzeņu dažādu apvidu iekaisums;
- asinsrites traucējumi;
- galvas trauma;
- audzējs;
- anēmija;
- pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens;
- saindēšanās ar alkoholu, pārtiku vai tvana gāzi;
- strauja ķermeņa stāvokļa maiņu (piem., pieceļoties no gultas).
Atkarībā no cēloņa un bojājuma vietas galvasreibonis var būt lēkmjveidīgs un pastāvīgs. Lēkme ilgst no dažām sekundēm līdz dažām stundām vai dienām. Lēkmjveidīgs galvasreibonis, kura laikā griešanās sajūta saistīta ar noteiktu virzienu, ir raksturīga pazīme Menjēra sindromam jeb vestibulārajam sindromam.