Caureja ir šķidra vēdera izeja vairāk nekā divas reizes dienā. Akūtā gadījumā caureja ir ne tikai pārāk bieža, bet arī lielāka apjoma.
Caureja būtībā ir aizsargreakcija, kad ar paātrinātas zarnu darbības palīdzību organisms cenšas atbrīvoties no mikrobiem, to toksīniem un nesagremotas barības. Gremošanas procesus paātrina šķiedrvielām bagāts uzturs (dārzeņi, augļi, rupjmaize, klijas u.tml.) un fiziskas kustības. Zarnu darbība var pastiprināties stresa situācijās, piemēram, pirms eksāmena. Tad var būt biežāka, šķidrāka vēdera izeja, šādu gadījumu neuzskata par slimību.
Akūta un hroniska caureja
Izšķir akūtu caureju, kas ilgst līdz divām nedēļām, un hronisku caureju, kas ir ilgāka par divām nedēļām un atkārtojas. Akūta caureja (diareja) parasti sākas pēkšņi, ir īslaicīga (dažas dienas) un var pāriet bez speciālas ārstēšanas. Akūtu caureju visbiežāk izraisa diētas kļūdas, vīrusi, baktērijas, sēnītes, parazīti. Hroniskas caurejas iemesli ir daudzveidīgi. To var izraisīt hroniskas tievo un resno zarnu iekaisuma slimības, uztura alerģija vai uztura nepanesamība, kairināto zarnu sindroms, parazītu un sēnīšu infekcijas, gremošanas procesu traucējumi pēc kuņģa, zarnu žultspūšļa operācijām. Vienlaikus ar caureju var būt kolikveida sāpes vēderā. temperatūras paaugstināšanās, slikta dūša, vemšana. Hroniskas caurejas gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta vai internista, jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu caurejas iemeslu un veiktu ārstēšanu.
Caurejas iemesli:
pārtikas kļūdas (diētas kļūdas);
Sākoties vasarai, uzturā vairāk lietojam svaigas ogas, augļus un dārzeņus. Pastiprināta šķiedrvielām bagātu produktu lietošana (augļi, rupjmaize, klijas) bieži vien izraisa šķidrāku vēdera izeju. Organisms nav pieradis sašķelt tik lielu daudzumu noteiktas barības, tāpēc tā pastiprināti tiek izvadīta no organisma. Caureja var būt sekas alerģiskai reakcijai pret konkrētiem pārtikas produktiem, piemēram, pienu, saldumiem utt. Vēdera darbības traucējumi ir novērojami pastiprināti lietojot ķīmiski apstrādātus augļus un nemazgātus augļus. Caureja vērojama arī saindēšanās gadījumos, piemēram, ar sēnēm vai alkoholu.
infekciozas caurejas
Akūtas infekciozas caurejas izraisītāji ir vīrusi, bieži rotavīrusi. Tie izraisa akūtu caureju gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tie ir kontakta jeb netīro roku vīrusi, kas izplatās, cilvēkam neievērojot personīgo higiēnu (nenomazgājot rokas) pēc tualetes apmeklēšanas. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ar šiem vīrusiem parasti slimo kolēģi darba kolektīvos, bērni bērnudārzos. Pietiek vienam pēc tualetes nenomazgāt rokas, lai inficētu pārējos.
Otrs, biežākais akūtas infekciozas caurejas iemesls ir saindēšanās ar pārtiku. To visbiežāk izraisa bojāta, nepareizi uzglabāta pārtika (īpaši karstā laikā), kurā savairojušies mikrobu toksīni. Bīstamākie produkti ir kūkas ar putukrējumu, piena produkti, gaļa. Salmonellas visbiežāk izplatās ar olām un vistas gaļu. Mēdz būt gadījumi, kad cilvēki saindējušies, lietojot saskābušu biezpienu. Caureja var sākties jau dažas stundas pēc bojātā produkta lietošanas. Tā var būt neliela. Biežāk ir slikta dūša un vemšana, var paaugstināties vai pazemināties ķermeņa temperatūra. Parastie izsaucēji ir stafilokoki, zarnu nūjiņas vai kolibaktērijas un salmonellas.
ceļotāju caureja
Šāda veida gremošanas traucējumi rodas, cilvēkiem nonākot svešā vidē un lietojot svešu – neikdienišķu pārtiku. Zarnu infekcijas un caurejas ir bieža problēma Eiropas valstu iedzīvotājiem, kas ceļo uz siltajām zemēm – Āziju, Āfriku un Latīņameriku. Netradicionālas pārtikas uzņemšana bieži vien ir iemesls vēdergraizēm, caurejai vai arī – gluži otrādi – vēdera aizcietējumiem Neliela deva stresa arī ir vainojama gremošanas procesa svārstībās. Eksotiskās zemēs lietojot vietējo ūdeni, pārtiku, nepieradis organisms pastiprināti kļūst jutīgs pret vīrusiem un baktērijām. Caureja var sākties jau divas trīs dienas pēc ieceļošanas, retāk pēc vienas nedēļas vai jau atgriežoties mājās.
dažādu organisma reakciju izraisīta caureja
Šķidrāka vēdera izeja parasti novērojama cilvēkiem, kas ir nonākuši stresa situācijās. Kā organisma pārpūles rezultāts šķidra vēdera izeja ir saules un karstuma dūriena iespaidā, kad organisms ir atslābis. Kā arī situācijās, kad pastiprināti tiek lietotas antibiotikas. Dažādu antibakteriālu līdzekļu lietošana var izraisīt gremošanas traucējumus. To izpausmes var būt slikta dūša, vemšana, vēdera uzpūšanās, pazemināta apetīte. Var būt ari temperatūras paaugstināšanās un spazmveida sāpes vēderā. īpaši jutīgi ir cilvēki, kuri ir novājināti un kuriem ir smagas vai hroniskas slimības. Antibiotiku komplikāciju risks palielinās, ja tās jālieto ilgstoši vai jālieto tā sauktās plaša spektra antibiotikas, kuras iedarbojas uz daudziem mikrobiem.
caureja kā nopietnas saslimšanas simptoms
Ilgstoša caureja ir norāde uz to, ka cilvēks slimo ar kādu gremošanas orgānu saslimšanu, piemēram, kairinātu zarnu simptomu vai čūlainu kolītu (caureja ar asins piejaukumu). Caureja ar kolikveida sāpēm vēdera lejasdaļā, temperatūras paaugstināšanos, sliktu dūšu, vemšanu un pat asins piejaukumu izdalījumos liecina, ka situācija ir nopietna un steigšus jāmeklē ārsta palīdzība. Caureja vērojama arī malabsorbcijas sindroma gadījumā (barības neuzsūkšanās zarnās). Tā ir nopietna saslimšana. Tāpat arī pēcoperāciju periodā (pēc dažādām gremošanas orgānu operācijām) ir novērojama šķidra vēdera izeja. Pastiprinātu šķidru vēdera izeju izraisa aizkuņģa dziedzera enzīmu nepietiekamība, kad netiek izdalīti nepieciešamie fermenti barības sadalīšanai.