Sāpēm krūtīs var būt dažādi iemesli. Par laimi, šī sāpju lokalizācija cilvēku dara uzmanīgu u rosina iet pie ārsta.
Visbiežāk sāpes krūtīs izraisa mugurkaula kaites – ilgstoša statiska slodze pie datora, fizisku aktivitāšu trūkums, mugurkaula krūšu daļas sestā un septītā vai citu skriemeļu bojājumi. Ja tie saspieduši nervu saknītes, pat vismazākā kustība var radīt stipras, caurdurošas sāpes. Pēkšņas sāpes krūškurvī mēdz rasties, arī ceļot smagus priekšmetus. Īpaši bīstama šāda pārcenšanās ir osteoporozes slimniekiem, jo mugurkaula skriemeļi var salūzt, izraisot ārkārtīgi stipru smeldzi.
Sāpju slieksnis mēdz mainīties atkarībā no emocionālā stāvokļa.
Pēc salšanas, samirkšanas lietū vai uzturēšanās caurvējā spēcīgas sāpes krūškurvī var vēstīt par ribstarpu neiralģiju, arī herpes vīrusa izraisītu jostas rozi. Pēc dažām dienām uz smeldzošās ribstarpas parādās mazi, dzeltenīgi, dedzinoši pūslīši. Aptuveni pēc nedēļas tie pazūd un sāpes rimst, taču ilgstoši var saglabāties paaugstināta jutība pret pieskārieniem, un tikai pēdējā laikā radusies iespēja to novērst ar medikamentiem.
Sāpes, it īpaši dziļi ieelpojot, var izraisīt pleira – ar nervu galiem bagātīga plēve, kas atrodas virs plaušām. Tās rodas, piemēram, pie smagas pneimonijas, ja iekaisušās pleiras dobumā sāk veidoties šķidrums. Par slimības gaitu var pārliecināties ārsts, izklausot krūškurvi un veicot rentgena izmeklējumu.
Dažiem gados jauniem cilvēkiem plaušu ārējā virsmā mēdz būt iedzimti pūslīši, kuriem plīstot, gaiss izplūst pleiras dobumā, saspiež plaušas, izraisot sāpes krūškurvī un elpas trūkumu. Šādā gadījumā, iespējams, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Pēkšņs elpas trūkums, smaguma sajūta un sāpes krūškurvī, kā arī stindzinošas bailes var liecināt par trombemboliju, ko izraisījis plaušu artēriju nosprostojis trombs. Trombembolija biežāk ir guļošiem pacientiem ar hronisku vēnu mazspēju, visbiežāk, ja ir vēnu iekaisums, mirdzaritmijas slimniekiem, kā arī pēc gariem lidojumiem.
Izteiktu sāpju iemesls krūtīs var būt plaušu audzējs, ja tas izveidojies nerviem bagātīgās pleiras tuvumā.
Kuņģa atviļņa izraisītās sūdzības ar sāpēm un dedzinošu sajūtu aiz krūšu kaula rodas pēc ēšanas, pastiprinās pieliecoties un guļus stāvoklī, kad kuņģa skābe iekļūst barības vadā. Atviļņa slimniekiem pēc maltītes ieturēšanas vajadzētu doties gulēt ne ātrāk kā pēc stundas un apmēram tikpat ilgi atteikties no fiziskām aktivitātēm, lai neprovocētu barības vada atveres palielināšanos, dedzināšanu un sāpes.
Bieži sāpes sirds apvidū, it īpaši jauniem cilvēkiem, izraisa emocionāli pārdzīvojumi un veģetatīvā distonija. Tad smeldze pāriet atpūšoties un iedzerot nomierinošu līdzekli.
Vissvarīgāk ir laikus atklāt sirds asinsvadu saslimšanu, kas parasti izpaužas ar spiedošām, žņaudzošām sāpēm aiz krūšu kaula, kuras mēdz pavadīt elpas trūkums un dažkārt sirds ritma traucējumi. Stenokardijas lēkme, ko provocē stress un fiziska slodze, var ilgt 3 – 20 minūtes. Tā uzskatāma par miokarda infarkta vēstnesi, kaut gan, par laimi, šī katastrofa ne vienmēr seko.
Ja stenokardijas lēkme sākusies fiziskas piepūles laikā, nereti miera stāvoklī sāpes rimst. Tās palīdz mazināt nitroglicerīns, kas paplašina sirds asinsvadus. Iedarbībai jābūt jau 4 minūšu laikā, nevis pēc 20 vai 40 minūtēm, kā pacienti nereti stāsta. Ja sāpes nepāriet, noteikti jāsauc ātrā palīdzība!
Miokarda infarkta sāpes, kas ir plēsošas un dedzinošas, visbiežāk ilgst 20–30 minūtes, bet reizēm arī 2–3 stundas. Šajā gadījumā, asinsvadā plīstot aterosklerotiskajai plātnītei, izveidojas trombs, un daļa sirds netiek apgādāta ar asinīm, tādēļ cieš no skābekļa un barības vielu trūkuma.
Medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem divu līdz sešu stundu laikā, jo šūnas pamazām iet bojā. Jo ātrāk atjaunos asinsriti, jo lielāku sirds muskuļa daļu izdosies glābt.
Asinsvadu paplašināšanai, iespējams, būs jāievieto stents vai jāveic šuntēšanas operācija.