Elpas trūkums jeb dispnoja ir sarežģīta organisma reakcija  uz noteiktiem kairinātājiem kā pH, PCO2, un PO2. Šo parametru izmaiņas arteriālajās asinīs “pamana” t.s. centrālie un perifērie ķimioreceptori. Biežākie elpastrūkuma iemesli ir plaušu vai sirds slimības.

 

Plaušu slimības. Visbiežāk elpošanu apgrūtina tās plaušu slimības, kuru dēļ sašaurinās elpceļi. Piemēram, bronhiālās astmas gadījumā bronhi pietūkst, kļūst jutīgāki un rodas to spazmas, kavējot skābekļa nokļūšanu organismā. Savukārt hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacientiem galvenokārt sašaurinās mazie elpceļi un tiek apgrūtināta izelpa. Ar šo kaiti lielākoties sirgst ilggadēji kaislīgi smēķētāji. Citos gadījumos elpošanas traucējumu iemesls ir plaušu audu specifisks iekaisums, elpceļu nosprostošanās vai citas nevēlamas izmaiņas.

Elpas trūkums novērojams pie šādām plaušu slimībām:

  • bronhiālā astma;
  • bronhīts;
  • hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS);
  • krups (difterija);
  • emfizēma;
  • histoplazmoze;
  • intersticiāla plaušu slimība;
  • plaušu vēzis;
  • pneimonija;
  • pneimotoraks;
  • plaušu embolija;
  • plaušu fibroze;
  • pulmonāla hipertensija;
  • sarkoidoze;
  • tuberkuloze.

Sirds slimības. Saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām pieaug, un līdz ar to arvien izplatītāka kļūst sirds mazspēja. Biežākie sirds mazspējas iemesli ir paaugstināts asinsspiediens, neritmiska sirdsdarbība, koronārā slimība un sirds dobumu paplašināšanās. Šajā gadījumā apgrūtinātas elpošanas lēkmes mēdz provocēt fiziska slodze, pēkšņa asinsspiediena paaugstināšanās un izteikti sirds ritma traucējumi. Sākumā novārgusi sirds izraisa elpas trūkumu fiziskas piepūles laikā, piemēram, uzkāpjot trešajā stāvā vai ātri staigājot. Pamatslimību neārstējot, aizdusa kļūst pastāvīga, arī miera stāvoklī, īpaši guļus.

Pēkšņu un izteiktu elpas trūkumu var izraisīt plaušu artērijas nosprostošanās jeb trombembolija, kas visbiežāk ir saistīta ar sirds ritma traucējumiem vai kāju vēnu iekaisumu. Bīstama situācija veidojas arī, ja plaušas piepildās ar šķidrumu un veidojas to tūska. Tas, steidzami nesaņemot medicīnisko palīdzību, var beigties liktenīgi, it īpaši, ja sirdzējam ir pazemināts asinsspiediens.

Elpas trūkums novērojams pie šādām sirds slimībām:

  • kardiomiopātija;
  • sirds aritmijas;
  • miokarda infarkts;
  • stenokardija;
  • perikardīts;
  • arteriāla hipertensija;
  • sirdskaites.

Citas slimības un stāvokļi:

  • mazasinība, ja organismā ir dzelzs, B12 vai C vitamīna deficīts;
  • mugurkaula deformācija, kuras dēļ krūšukurvis ir saspiests;
  • vairogdziedzera un citi audzēji, kas nospiež elpceļus vai videni;
  • nervu un muskuļu slimības (piemēram, elpošanas muskulatūras vājums);
  • vairogdziedzera palēnināta darbība;
  • smadzeņu asinsrites traucējumi pēc pārciesta insulta;
  • akūta nieru mazspēja;
  • anafilakse;
  • ribu lūzums;
  • epiglotīts, tonsilīts;
  • Gijēna-Barē sindroms;
  • panikas lēkmes;
  • grūtniecība;
  • aptaukošanās u.c.
Elpas trūkums var sākties pēkšņi vai pakāpeniski. Jebkurā gadījumā tas var būt nopietnas slimības simptoms, tāpēc rekomendējam konsultēties pie terapeita, kas nozīmēs tālāko izmeklēšanu un ārstēšanu.