Skumjas un nomāktību laiku pa laikam pārdzīvo vairums cilvēku dzīves laikā.

Ja tukšuma sajūta un izmisums ilgstoši (vairāk kā divas nedēļas) nepāriet un traucē, to cēlonis, iespējams, ir depresija, mūsu gadsimtā arvien biežāk sastopamā slimība. Depresija dzīvi padara skarbu, cilvēkam smagi un grūti veikt ierastos ikdienas pienākumus vai priecāties par dzīvi. Depresija cilvēku padara bezcerīgu, bezpalīdzīgu, ir tukšuma, sastinguma sajūta. Cilvēki var daudz darīt, lai justos labāk, neatkarīgi no izmisuma smaguma pakāpes. Šajā gadījumā vēlams konsultēties ar ārstu psihiatru vai psihoterapeitu.

Ar atbalstu un apkārtējo cilvēku palīdzību var uzveikt depresiju un atgūt dzīvesprieku. Nepieciešams laiks, lai justos labāk, bet cilvēki var atkal justies laimīgi un enerģiski darboties, ja katru dienu izvēlas sev ko pozitīvu un spēj pieņemt palīdzību, nepieciešamības gadījumā arī ārstēšanu ar medikamentiem.

Biežākās depresijas pazīmes ir šādas:

  • skumjas, dzīvesprieka zudums, nomāktība, raudulība;
  • lielāka kā parasti aizkaitināmība, nervozitāte vai agresivitāte;
  • vainas apziņa;
  • bezcerības, bezvērtības un bezpalīdzības sajūta;
  • nespēja kontrolēt, pārtraukt negatīvas domas;
  • pastiprinās atkarības;
  • nogurums, enerģijas zudums;
  • intereses zudums, apātija, nevērība pret sevi un citiem;
  • ēstgribas zudums vai pārmērīga ēšana;
  • lielāks kā parasti alkohola patēriņš vai pārdroša, bīstama uzvedība;
  • uzmācas domas, ka nav vērts dzīvot (nekavējoties meklējiet palīdzību, ja ir šis gadījums);
  • nespēja gulēt vai pārāk ilga gulēšana;
  • nespēja koncentrēties vai grūti veikt iepriekš vieglus uzdevumus;
  • grūtības pieņemt lēmumus;
  • negatīvas, pesimistiskas domas un gaidas (sagaida neizdošanos, neveiksmi);
  • negatīva, kritiska sevis uztvere;
  • pārmērīgas, uzmācīgas domas par slimībām;
  • galvas reiboņi, sirdsklauves;
  • biežas galvas, muguras, vēdera sāpes;
  • bailes, ka ir somatiski smagi slims (ķermeņa slimība);
  • pārmērīgas, uzmācīgas domas par nāvi;
  • miega traucējumi – trausls miegs, bieža mošanās naktīs vai agri no rīta;
  • svara zudums vai pieaugums;
  • pazemināta dzimumtieksme (libido);
  • menstruālā cikla traucējumi, neregularitāte;
  • aizcietējumi vai pārāk bieža vēdera izeja.

Depresijas gadījumā bieži novēro psiholoģiskus zaudējumus, kaut gan pašam nomāktajam vai apkārtējiem nereti grūti tos atrast. Depresija rodas, ja dzīvē ir vairāku nelabvēlīgu bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru kombinācija. Tā attīstīsies straujāk, ja cilvēks būs psiholoģiski trauslāks un ir vairāki atkārtoti zaudējumi īsā laika posmā. Depresiju izraisa un pastiprina cilvēka vientulība, sociālā atbalsta nepietiekamība, neseni stresu izraisoši pārdzīvojumi, depresija tuviniekiem, laulības dzīves vai attiecību problēmas, finansiālas grūtības, zaudējums vai pāridarījums agrīnā bērnībā, alkohola un narkotiku lietošana, bezdarbs, veselības problēmas un hroniskas sāpes.

Lai ārstētu depresiju, jāsaprot, kas to izraisījis. Ja cēlonis ir darba zaudējums, labākā palīdzība ir karjeras iespēju nodrošināšana, ne antidepresantu lietošana. Ja cilvēks mainījis dzīvesvietu un jūtas vientuļš un skumjš, jaunu draugu atrašana darbā vai kopīgā brīvā laika pavadīšanā vairāk uzlabos garastāvokli, kā psihoterapija. Minētajos gadījumos situācijas maiņa būs labākās zāles. Depresijai ir atšķirīgi cēloņi, arī ārstēšana katram nepieciešama individuāla. Vislabākais efekts ir sociālā atbalsta, dzīves stila maiņas, emocionālo iemaņu trenēšanas un profesionālas ārstēšanas, konsultējoties ar psihiatru, psihoterapeitu, kombinācijai.