Venerisko slimību speciālistiem rudens sākumu raksturo pacientu pieplūdums, kuru skaits katru gadu pieaug. Rīgas 1. slimnīcas Dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību klīnikas vadītājs, profesors Ingmārs Mikažāns stāsta, kādas sekas var izraisīt veneriskās slimības.
“Suvenīrs” no atvaļinājuma
Profesors Mikažāns atzīst, ka vasarā, brīvdienās un ceļojumos, seksuāli transmisīvās slimības tiek pārnestas biežāk nekā citos gada laikos. Kaut arī visi zina par nepieciešamību pasargāt sevi, bieži par to aizmirstot, rezultātā nonāk pie ārsta uz konsultāciju.
– Mūsdienu tehnoloģiju un informācijas laikmetā cilvēki zina, ko nozīmē šīs vai citas intīmas dabas saslimšanas pazīmes. Un, pamanījuši tās, dodas pie ārsta: urologa vai ginekologa, vai tūlīt pie dermatovenerologa. Problēma ir tā, ka seksuāli transmisīvajām infekcijām ir atšķirīgi inkubācijas periodi. Ja inficēšanās notika vasarā, viena slimība parādīsies septembrī, bet otra – tikai novembrī. Tas nozīmē, ka pacients pie ārsta uz konsultāciju pieteiksies vēlāk, viņam grūtāk būs noteikt inficēšanās laiku un avotu. Dažos gadījumos redzamas slimības pazīmes var parādīties pat pēc dažiem gadiem.
Lai gan pēdējo 6 gadu laikā mums ir izdevies samazināt saslimšanas līmeni ar klasiskajām venēriskajām slimībām līdz attīstīto valstu līmenim, tas joprojām ir diezgan augsts. Viens iemesls ir neaizsargāts dzimumakts. Un, kaut arī visi zina, ka inficēšanās ar venēriskajām slimībām parasti notiek dzimumakta rezultātā, neaizsargāto dzimumaktu relatīvais skaits nemazinās un pat otrādi – tas pamazām, bet pieaug.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, hlamīdijas, trihomoniāze, ureaplazmoze un mikoplazmoze ir izplatītāko seksuāli transmisīvo slimību skaitā. Vispārpieņemts, ka šīs slimības galvenokārt ir vīriešu problēma, patiesībā tās ir arī sievietēm. Bet sievietes par tām vēlāk uzzina, jo atšķirībā no vīriešiem, viņām bieži ir šo slimību slēptās formas.
Ja sieviete ir inficēta ar hlamīdijām vai gonokoku, tad viņa, iespējams, pat nezina, ka ir slima. Bet slimība sāk iznīcināt viņas ķermeni, un, kad veselības problēmas liek sevi izjust, viņai pat prātā neienāk, tās saistīt ar venēriskām slimībām. Ja sievietei ir labs ģimenes ārsts, viņš var saprast, kas par lietu, un nosūtīt pacientu pie dermatovenerologa. Ja nē, sievietei ilgi būs jāstaigā pie dažādiem ārstiem speciālistiem, līdz viņa tiek pie pareizas diagnozes un ārstēšanas.
Vīriešiem venēriskās slimības vairāk vai mazāk uzreiz liek sevi sajust. Izņēmums ir hlamīdijas un mikoplazmoze, šīm slimībām nav tādu pazīmju, kas varētu izraisīt satraukumu. Tāpēc slimība vīrieša organismā var dzīvot gadiem ilgi neārstēta.
“Suvenīrs” no atvaļinājuma
Profesors Mikažāns atzīst, ka vasarā, brīvdienās un ceļojumos, seksuāli transmisīvās slimības tiek pārnestas biežāk nekā citos gada laikos. Kaut arī visi zina par nepieciešamību pasargāt sevi, bieži par to aizmirstot, rezultātā nonāk pie ārsta uz konsultāciju.
– Mūsdienu tehnoloģiju un informācijas laikmetā cilvēki zina, ko nozīmē šīs vai citas intīmas dabas saslimšanas pazīmes. Un, pamanījuši tās, dodas pie ārsta: urologa vai ginekologa, vai tūlīt pie dermatovenerologa. Problēma ir tā, ka seksuāli transmisīvajām infekcijām ir atšķirīgi inkubācijas periodi. Ja inficēšanās notika vasarā, viena slimība parādīsies septembrī, bet otra – tikai novembrī. Tas nozīmē, ka pacients pie ārsta uz konsultāciju pieteiksies vēlāk, viņam grūtāk būs noteikt inficēšanās laiku un avotu. Dažos gadījumos redzamas slimības pazīmes var parādīties pat pēc dažiem gadiem.
Lai gan pēdējo 6 gadu laikā mums ir izdevies samazināt saslimšanas līmeni ar klasiskajām venēriskajām slimībām līdz attīstīto valstu līmenim, tas joprojām ir diezgan augsts. Viens iemesls ir neaizsargāts dzimumakts. Un, kaut arī visi zina, ka inficēšanās ar venēriskajām slimībām parasti notiek dzimumakta rezultātā, neaizsargāto dzimumaktu relatīvais skaits nemazinās un pat otrādi – tas pamazām, bet pieaug.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, hlamīdijas, trihomoniāze, ureaplazmoze un mikoplazmoze ir izplatītāko seksuāli transmisīvo slimību skaitā. Vispārpieņemts, ka šīs slimības galvenokārt ir vīriešu problēma, patiesībā tās ir arī sievietēm. Bet sievietes par tām vēlāk uzzina, jo atšķirībā no vīriešiem, viņām bieži ir šo slimību slēptās formas.
Ja sieviete ir inficēta ar hlamīdijām vai gonokoku, tad viņa, iespējams, pat nezina, ka ir slima. Bet slimība sāk iznīcināt viņas ķermeni, un, kad veselības problēmas liek sevi izjust, viņai pat prātā neienāk, tās saistīt ar venēriskām slimībām. Ja sievietei ir labs ģimenes ārsts, viņš var saprast, kas par lietu, un nosūtīt pacientu pie dermatovenerologa. Ja nē, sievietei ilgi būs jāstaigā pie dažādiem ārstiem speciālistiem, līdz viņa tiek pie pareizas diagnozes un ārstēšanas.
Vīriešiem venēriskās slimības vairāk vai mazāk uzreiz liek sevi sajust. Izņēmums ir hlamīdijas un mikoplazmoze, šīm slimībām nav tādu pazīmju, kas varētu izraisīt satraukumu. Tāpēc slimība vīrieša organismā var dzīvot gadiem ilgi neārstēta.
Sāp locītavas? Varbūt iemesls ir hlamīdijas!
– Ko var izraisīt neārstēta hlamīdiju infekcija?
– Vīriešiem seksuāli transmisīvo slimību dēļ var rasties orhoepididimīts, prostatīts, problēmas ar urinēšanu, iekaist acis, attīstīties vīriešu neauglība. Tiesa, šīs problēmas bieži vien var nebūt vairāk vai mazāk uzreiz pamanāmas. Turklāt var attīstīties locītavu iekaisums. Piemēram, vīrietis jau dzīvo 50 gadus, un pēkšņi viņa roku un kāju pirksti sāk neciešami sāpēt. Viņš dodas pie sava ģimenes ārsta, un ārsts, visticamāk, saka, ka tā ir osteoartrīts, pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēku vidū šī slimība ir ļoti izplatīta. Ārsts var minēt arī citu diagnozi, piemēram, uztvert locītavu sāpes kā reimatoīdā artrīta, osteortrozes vai podagras pazīmes. Pacients saujām sāks dzert tabletes un domās, ka pienācis vecums. Bet tas nebūt nav vecums, tās ir jaunībā iegūtās hlamīdijas infekcijas sekas.
Sievietēm veneriskas slimības var izraisīt endometrītu, neauglību, grūtniecēm priekšlaicīgu augļūdens noplūdi, iegurņa orgānu iekaisumu, nezināmas izcelsmes sāpes iegurnī.
Ja runājam par gados jauniem cilvēkiem, tad viņi bieži locītavu sāpes uztver kā sporta nodarbību vai fiziskas pārpūles sekas. Viņiem prātā neienāk doma, ka patiesais sāpju cēlonis ir neārstēta venēriskā slimība.
Parasti visi, kam ir locītavu sāpes, agrāk vai vēlāk nonāk pie reimatologa. Reimatologs var nosūtīt savu pacientu pārbaudei pie dermatovenerologa, lai noskaidrotu, vai pacientam nav ādas veneriska slimība, kas saistīta ar locītavu patoloģiju, piemēram, hlamidioze vai cita. Turklāt ārsts to darīs neatkarīgi no tā, cik vecs ir pacients, jo hlamīdijas varētu būt nonākušas viņa organismā arī pirms pieciem vai desmit gadiem.
– Vai saslimis cilvēks savlaicīgi nonāk pie dermatovenerologa?
– Ja ir acīmredzamas venērisko slimību pazīmes, tad jā. Bet, ja slimība ir asimptomātiska, piemēram, piemēram, hlamidioze, kuru es jau minēju, tad cilvēki veselības problēmu rašanos nesaista ar infekciju, ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Tātad viņi nekavējoties nenonāks pie manis un kolēģiem. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, jaunu, saslimušo ar hlamidiozi skaits gada laikā ir pieaudzis par 1500 cilvēkiem.
– Ko var izraisīt neārstēta hlamīdiju infekcija?
– Vīriešiem seksuāli transmisīvo slimību dēļ var rasties orhoepididimīts, prostatīts, problēmas ar urinēšanu, iekaist acis, attīstīties vīriešu neauglība. Tiesa, šīs problēmas bieži vien var nebūt vairāk vai mazāk uzreiz pamanāmas. Turklāt var attīstīties locītavu iekaisums. Piemēram, vīrietis jau dzīvo 50 gadus, un pēkšņi viņa roku un kāju pirksti sāk neciešami sāpēt. Viņš dodas pie sava ģimenes ārsta, un ārsts, visticamāk, saka, ka tā ir osteoartrīts, pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēku vidū šī slimība ir ļoti izplatīta. Ārsts var minēt arī citu diagnozi, piemēram, uztvert locītavu sāpes kā reimatoīdā artrīta, osteortrozes vai podagras pazīmes. Pacients saujām sāks dzert tabletes un domās, ka pienācis vecums. Bet tas nebūt nav vecums, tās ir jaunībā iegūtās hlamīdijas infekcijas sekas.
Sievietēm veneriskas slimības var izraisīt endometrītu, neauglību, grūtniecēm priekšlaicīgu augļūdens noplūdi, iegurņa orgānu iekaisumu, nezināmas izcelsmes sāpes iegurnī.
Ja runājam par gados jauniem cilvēkiem, tad viņi bieži locītavu sāpes uztver kā sporta nodarbību vai fiziskas pārpūles sekas. Viņiem prātā neienāk doma, ka patiesais sāpju cēlonis ir neārstēta venēriskā slimība.
Parasti visi, kam ir locītavu sāpes, agrāk vai vēlāk nonāk pie reimatologa. Reimatologs var nosūtīt savu pacientu pārbaudei pie dermatovenerologa, lai noskaidrotu, vai pacientam nav ādas veneriska slimība, kas saistīta ar locītavu patoloģiju, piemēram, hlamidioze vai cita. Turklāt ārsts to darīs neatkarīgi no tā, cik vecs ir pacients, jo hlamīdijas varētu būt nonākušas viņa organismā arī pirms pieciem vai desmit gadiem.
– Vai saslimis cilvēks savlaicīgi nonāk pie dermatovenerologa?
– Ja ir acīmredzamas venērisko slimību pazīmes, tad jā. Bet, ja slimība ir asimptomātiska, piemēram, piemēram, hlamidioze, kuru es jau minēju, tad cilvēki veselības problēmu rašanos nesaista ar infekciju, ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Tātad viņi nekavējoties nenonāks pie manis un kolēģiem. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, jaunu, saslimušo ar hlamidiozi skaits gada laikā ir pieaudzis par 1500 cilvēkiem.
Nododam analīzes
– Pieņemsim, ka šo interviju lasa cilvēks, kuram nesen bija neaizsargāts sekss un kurš grib noskaidrot, vai viņš nav inficējies. Sakiet, lūdzu, ar ko viņam vajadzētu sazināties?
– Jāvēršas pie ārsta dermatovenerologa. Pēc tam, kad ārsts pārbaudīs pacientu, viņš izlems, kuri infekcijas testi ir jāveic.
– Vai ir jāņem ģimenes ārsta nosūtījums pie dermatovenerologa?
– Nē! Pie dermatovenerologa ierasties uz vizīti var bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
– Vai pārbaudes par seksuāli transmisīvo slimību noteikšanu apmaksās valsts?
Par konsultāciju būs jāmaksā pacienta iemaksa, ja vien, Nacionālais veselības dienests ar ārstniecības iestādi vai ārstu būs noslēdzis līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta. Arī dermatovenerologa noteiktās analīzes tiks apmaksātas. Ja kāds nolemj izmantot maksas pakalpojumu, tad būs jāmaksā arī par analīzēm.
Gribu uzsvērt, ka nesen sākti lietot samērā precīzi ekspres testi, lai identificētu septiņas izplatītākās venēriskās slimības Latvijā: hlamīdijas, gonoreju, mikoplazmozes, ureaplazmozes, trihomoniāzi. Šie testi netiek veikts kā n no valsts budžeta apmaksāts pakalpojums, maksā 35–40 eiro, un rezultāts ir gatavs tajā pašā dienā.
– Kur var veikt šo pārbaudi?
– Laboratorijā.
– Kurām cilvēku grupām Latvijā galvenokārt ir seksuāli transmisīvās slimības?
– Tie ir pusaudži un arī pat vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki. Starp citu, nez kāda iemesla dēļ vecāki cilvēki paši ir pārliecināti, ka viņiem nedraud briesmas inficēties ar seksuāli transmisīvo slimību, un ir ļoti pārsteigti, pamanot tās pazīmes. Bet, protams, visbiežāk mūsu pacienti ir cilvēki vecumā no 15 līdz 40 gadiem, tie, kas nav precējušies.
– Seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana – vai tā ir dārga?
– Ir lētas zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par visu kursu, bet ir arī dārgākas. Ja vienas zāles nepalīdz, tad ārsts izraksta citas. Medikamentu izvēle ir ļoti liela.
– Vai Latvijā pieejami visi pasaulē jaunākie farmakoloģiskie līdzekļi seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanai?
– Nē. Lai arī dermatovenerologi Latvijā aktīvi piedalās pasaules farmakoloģisko jaunumu izpētē un to ieviešanā ādas un venerisko slimību ārstēšanā. Šim nolūkam mums ir ievērojams potenciāls, kas atzīts visā pasaulē. Latvijā mūsu jomā strādā 5 profesori un 9 asociētie profesori un vairāk nekā simts ārstu dermatovenerologu, tai skaitā mūsu klīnikā 2 profesori un 4 docenti – kopā 23 dermatovenerologi. Pētījumu rezultāti tiek publicēti vadošajos zinātniskajos žurnālos un izdevumos. Bet visu aptvert nevienai valstij vēl nav izdevies.
Bet, ja runājam par zālēm, nevis farmakoloģiskajiem līdzekļiem, ir pieejami visi medikamenti, kas reģistrēti ES vai Latvijā. ES vai Latvijā nesertificētas zāles pacientam vai ārstniecības iestādei tiek piegādātas pēc individuāla pasūtījuma.
– Pieņemsim, ka šo interviju lasa cilvēks, kuram nesen bija neaizsargāts sekss un kurš grib noskaidrot, vai viņš nav inficējies. Sakiet, lūdzu, ar ko viņam vajadzētu sazināties?
– Jāvēršas pie ārsta dermatovenerologa. Pēc tam, kad ārsts pārbaudīs pacientu, viņš izlems, kuri infekcijas testi ir jāveic.
– Vai ir jāņem ģimenes ārsta nosūtījums pie dermatovenerologa?
– Nē! Pie dermatovenerologa ierasties uz vizīti var bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
– Vai pārbaudes par seksuāli transmisīvo slimību noteikšanu apmaksās valsts?
Par konsultāciju būs jāmaksā pacienta iemaksa, ja vien, Nacionālais veselības dienests ar ārstniecības iestādi vai ārstu būs noslēdzis līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta. Arī dermatovenerologa noteiktās analīzes tiks apmaksātas. Ja kāds nolemj izmantot maksas pakalpojumu, tad būs jāmaksā arī par analīzēm.
Gribu uzsvērt, ka nesen sākti lietot samērā precīzi ekspres testi, lai identificētu septiņas izplatītākās venēriskās slimības Latvijā: hlamīdijas, gonoreju, mikoplazmozes, ureaplazmozes, trihomoniāzi. Šie testi netiek veikts kā n no valsts budžeta apmaksāts pakalpojums, maksā 35–40 eiro, un rezultāts ir gatavs tajā pašā dienā.
– Kur var veikt šo pārbaudi?
– Laboratorijā.
– Kurām cilvēku grupām Latvijā galvenokārt ir seksuāli transmisīvās slimības?
– Tie ir pusaudži un arī pat vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki. Starp citu, nez kāda iemesla dēļ vecāki cilvēki paši ir pārliecināti, ka viņiem nedraud briesmas inficēties ar seksuāli transmisīvo slimību, un ir ļoti pārsteigti, pamanot tās pazīmes. Bet, protams, visbiežāk mūsu pacienti ir cilvēki vecumā no 15 līdz 40 gadiem, tie, kas nav precējušies.
– Seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana – vai tā ir dārga?
– Ir lētas zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par visu kursu, bet ir arī dārgākas. Ja vienas zāles nepalīdz, tad ārsts izraksta citas. Medikamentu izvēle ir ļoti liela.
– Vai Latvijā pieejami visi pasaulē jaunākie farmakoloģiskie līdzekļi seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanai?
– Nē. Lai arī dermatovenerologi Latvijā aktīvi piedalās pasaules farmakoloģisko jaunumu izpētē un to ieviešanā ādas un venerisko slimību ārstēšanā. Šim nolūkam mums ir ievērojams potenciāls, kas atzīts visā pasaulē. Latvijā mūsu jomā strādā 5 profesori un 9 asociētie profesori un vairāk nekā simts ārstu dermatovenerologu, tai skaitā mūsu klīnikā 2 profesori un 4 docenti – kopā 23 dermatovenerologi. Pētījumu rezultāti tiek publicēti vadošajos zinātniskajos žurnālos un izdevumos. Bet visu aptvert nevienai valstij vēl nav izdevies.
Bet, ja runājam par zālēm, nevis farmakoloģiskajiem līdzekļiem, ir pieejami visi medikamenti, kas reģistrēti ES vai Latvijā. ES vai Latvijā nesertificētas zāles pacientam vai ārstniecības iestādei tiek piegādātas pēc individuāla pasūtījuma.
Par privātumu
– Pastāv viedoklis, ka ārstam ir pienākums paziņot dzīvesbiedram par partnera slimību. Vai tas tā ir?
– Varbūt agrāk bija tāds noteikums, bet tagad tas tā nav. Likums nosaka, ka pacientam pašam ir jāzina, ar ko bija neaizsargātas intīmas attiecības, un jāinformē otrs par konstatēto venērisko slimību.
Ir nepieciešams, lai cilvēki pēc iespējas ātrāk veiktu diagnostiku un, ja nepieciešams, sāktu ārstēšanos. Pat ja partnerim vēl nav parādījussies infekcijas slimība, ir jāsāk profilaktiska ārstēšanāas. Ja pacients tiek izārstēts, bet viņa partneris to nedara, tad viņam pastāv iespēja inficēties atkal.
– Bet vai nav kaitīgi lietot zāles, nezinot, vai jums ir slimība vai nē?
– Protams, labāk, ja ārsts apstiprina vai noliedz venēriskas slimības klātbūtni, taču neārstētās slimības sekas ir daudz nopietnākas nekā sekas, kas rodas, lietojot zāles pirms diagnozes apstiprināšanās.
– Ja tiek konstatēta venēriska slimība, vai jāārstējas slimnīcā?
– Ja nav komplikāciju, var ārstēties mājās un doties uz darbu. Ja slimība ir ielaista, vai pacients apdraud kolēģus, pacients saņem slimības lapu. Ja slimība ir tik smaga, vai pacients to nespēj ārstēt mājās, tas gan ir reti, ir iespēja ārstēties arī dienas stacionārā vai pat slimnīcā.
– Vai slimības lapā būs minēts slimības nosaukums?
– Nekādā gadījumā!
– Cik bieži vajadzētu iet pie dermatovenerologa?
– Nepieciešamība apmeklēt dermatovenerologu rodas tad, kad parādās simptomi vai sūdzības par urīnceļu-dzimumorgānu sistēmas darbības traucējumiem, ja ir jauns seksuālais partneris, vai esošajam partnerim ir venērisko slimību simptomi, vai seksuālais partneris ir iekļauts venērisko slimību riska grupā.
– Pastāv viedoklis, ka ārstam ir pienākums paziņot dzīvesbiedram par partnera slimību. Vai tas tā ir?
– Varbūt agrāk bija tāds noteikums, bet tagad tas tā nav. Likums nosaka, ka pacientam pašam ir jāzina, ar ko bija neaizsargātas intīmas attiecības, un jāinformē otrs par konstatēto venērisko slimību.
Ir nepieciešams, lai cilvēki pēc iespējas ātrāk veiktu diagnostiku un, ja nepieciešams, sāktu ārstēšanos. Pat ja partnerim vēl nav parādījussies infekcijas slimība, ir jāsāk profilaktiska ārstēšanāas. Ja pacients tiek izārstēts, bet viņa partneris to nedara, tad viņam pastāv iespēja inficēties atkal.
– Bet vai nav kaitīgi lietot zāles, nezinot, vai jums ir slimība vai nē?
– Protams, labāk, ja ārsts apstiprina vai noliedz venēriskas slimības klātbūtni, taču neārstētās slimības sekas ir daudz nopietnākas nekā sekas, kas rodas, lietojot zāles pirms diagnozes apstiprināšanās.
– Ja tiek konstatēta venēriska slimība, vai jāārstējas slimnīcā?
– Ja nav komplikāciju, var ārstēties mājās un doties uz darbu. Ja slimība ir ielaista, vai pacients apdraud kolēģus, pacients saņem slimības lapu. Ja slimība ir tik smaga, vai pacients to nespēj ārstēt mājās, tas gan ir reti, ir iespēja ārstēties arī dienas stacionārā vai pat slimnīcā.
– Vai slimības lapā būs minēts slimības nosaukums?
– Nekādā gadījumā!
– Cik bieži vajadzētu iet pie dermatovenerologa?
– Nepieciešamība apmeklēt dermatovenerologu rodas tad, kad parādās simptomi vai sūdzības par urīnceļu-dzimumorgānu sistēmas darbības traucējumiem, ja ir jauns seksuālais partneris, vai esošajam partnerim ir venērisko slimību simptomi, vai seksuālais partneris ir iekļauts venērisko slimību riska grupā.
Herpesa un papilomas vīrusi
– Ar kādām infekcijām vēl var saslimt dzimumakta ceļā?
– Dzimumorgānu herpess, to sauc arī par otrā tipa herpesu. Šis herpesa tips ir viegli pamanāms, turklāt tas rada daudz nepatīkamu un pat sāpīgu sajūtu. Otrā tipa herpess var būt gan vīriešiem, gan sievietēm. Diemžēl prezervatīvi un citas aizsardzības metodes pret otrā veida vīrusu ne vienmēr palīdz.
– Ko darīt?
– Jau tiek aprobēta vakcīna pret dzimumorgānu herpēm sievietēm, tā neiznīcina herpes, bet iedarbojas profilaktiski. Diemžēl vakcinācija ir efektīva tikai sievietēm, kuras nekad nav slimojušas ar dzimumorgānu herpesa vīrusu infekciju. Vakcinācija vīriešiem nav efektīva.
– Kāda ir otrā tipa herpesa bīstamība?
– Būtībā tas ir bīstams sievietēm grūtniecības laikā. Līdz 30% no abortiem grūtniecības sākumā ir saistīti ar šo vīrusu, un otrā tipa herpess izraisa augļa nāvi arī vairākas nedēļas pirms dzimšanas. Ar herpesa vīrusu inficēta grūtniece 40% gadījumu riskē inficēt savu bērnu.
– Ar kādām infekcijām vēl var saslimt dzimumakta ceļā?
– Dzimumorgānu herpess, to sauc arī par otrā tipa herpesu. Šis herpesa tips ir viegli pamanāms, turklāt tas rada daudz nepatīkamu un pat sāpīgu sajūtu. Otrā tipa herpess var būt gan vīriešiem, gan sievietēm. Diemžēl prezervatīvi un citas aizsardzības metodes pret otrā veida vīrusu ne vienmēr palīdz.
– Ko darīt?
– Jau tiek aprobēta vakcīna pret dzimumorgānu herpēm sievietēm, tā neiznīcina herpes, bet iedarbojas profilaktiski. Diemžēl vakcinācija ir efektīva tikai sievietēm, kuras nekad nav slimojušas ar dzimumorgānu herpesa vīrusu infekciju. Vakcinācija vīriešiem nav efektīva.
– Kāda ir otrā tipa herpesa bīstamība?
– Būtībā tas ir bīstams sievietēm grūtniecības laikā. Līdz 30% no abortiem grūtniecības sākumā ir saistīti ar šo vīrusu, un otrā tipa herpess izraisa augļa nāvi arī vairākas nedēļas pirms dzimšanas. Ar herpesa vīrusu inficēta grūtniece 40% gadījumu riskē inficēt savu bērnu.
C un B hepatīts
Vēl viena nopietna slimība, kura tiek nodota dzimumakta ceļā, ir C un B hepatīts.
– Bet, ja pret C hepatītu nav vakcīnas, tad tā ir pret B hepatītu. Kopumā 6 mēnešu laikā jums jāveic 3 vakcinācijas. Pēc pirmā vakcinācijas kursa otrais kurss nebūs vajadzīgs. Kopš 1997. gada Latvijā pret B hepatītu tiek vakcinēti zīdaiņi, pārējiem tas jāveic par savu naudu. Vēlams to darīt, jo B hepatīts var izraisīt akūtu hepatītu, cirozi un pat aknu vēzi.
Ar ko vēl var inficēties neaizsargāta dzimumakta laikā?
– Cilvēka papilomas vīruss, kas var izraisīt dzimumlocekļa vēzi un dzemdes kakla vēzi. Par laimi, meitenēm, kas jaunākas par 12 gadiem, valsts apmaksā šīs vakcinācijas, pārējās tās var veikt uz sava rēķina. Katra vakcinācija izmaksā vairāk nekā 100 eiro, nepieciešamas divas vakcinācijas. Ir vērts zināt, ka līdz ar seksuālās aktivitātes sākšanos vakcīnas efektivitāte samazinās, jo papilomas vīruss jau var būt sievietes ķermenī.
Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, papilomas vīruss ir ļoti izplatīts. Starp citu, tagad beidzot ir arī vakcīna zēniem. Bet, cik es zinu, valsts par šīm vakcinācijām nemaksā.
Vēl viena nopietna slimība, kura tiek nodota dzimumakta ceļā, ir C un B hepatīts.
– Bet, ja pret C hepatītu nav vakcīnas, tad tā ir pret B hepatītu. Kopumā 6 mēnešu laikā jums jāveic 3 vakcinācijas. Pēc pirmā vakcinācijas kursa otrais kurss nebūs vajadzīgs. Kopš 1997. gada Latvijā pret B hepatītu tiek vakcinēti zīdaiņi, pārējiem tas jāveic par savu naudu. Vēlams to darīt, jo B hepatīts var izraisīt akūtu hepatītu, cirozi un pat aknu vēzi.
Ar ko vēl var inficēties neaizsargāta dzimumakta laikā?
– Cilvēka papilomas vīruss, kas var izraisīt dzimumlocekļa vēzi un dzemdes kakla vēzi. Par laimi, meitenēm, kas jaunākas par 12 gadiem, valsts apmaksā šīs vakcinācijas, pārējās tās var veikt uz sava rēķina. Katra vakcinācija izmaksā vairāk nekā 100 eiro, nepieciešamas divas vakcinācijas. Ir vērts zināt, ka līdz ar seksuālās aktivitātes sākšanos vakcīnas efektivitāte samazinās, jo papilomas vīruss jau var būt sievietes ķermenī.
Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, papilomas vīruss ir ļoti izplatīts. Starp citu, tagad beidzot ir arī vakcīna zēniem. Bet, cik es zinu, valsts par šīm vakcinācijām nemaksā.
Sargieties no kondilomām
Arvien biežāk vīriešiem un sievietēm ir dzimumorgānu kondilomas – izaugumi, kas līdzīgi kārpām. Kondilomas rašanos izraisa cilvēka papilomas vīruss, tas ir infekcijas rezultāts dzimumakta laikā. Ja kondilomas neārstē, tās var izraisīt vēzi. Visbīstamākais ir tas, ka vīruss vairākus gadus var slēpties organismā bez pamanāmiem simptomiem. Neskatoties uz izpausmju neesamību, cilvēks, kuru skārusi cilvēka papilomas vīrusa infekcija, ir tā izplatītājs, jo dzimumorgānu kondilomas ir infekcijas, kas tiek nodotas seksuāli transmisīvā ceļā.
Ar kādiem pacientu mītiem nākas saskarties?
– Cilvēki patiesi tic, ka seksuāli transmisīvās slimības var būt inficētas ar kāda cita dvieli utt. Manā vairāk nekā 20 gadu praksē šādu gadījumu gan nav bijis. Mistificētas arī sabiedrisko tualešu lietošanas briesmas. Ievērojot sabiedrisko tualešu lietošanas noteikumos minētās higiēnas prasības, ar venēriskām slimībām nevar inficēties! Tiesa, tuvākā tualete, kurā šie noteikumi ir izlikti, šķiet, atrodas Eiropas Parlamenta ēkā.
Arvien biežāk vīriešiem un sievietēm ir dzimumorgānu kondilomas – izaugumi, kas līdzīgi kārpām. Kondilomas rašanos izraisa cilvēka papilomas vīruss, tas ir infekcijas rezultāts dzimumakta laikā. Ja kondilomas neārstē, tās var izraisīt vēzi. Visbīstamākais ir tas, ka vīruss vairākus gadus var slēpties organismā bez pamanāmiem simptomiem. Neskatoties uz izpausmju neesamību, cilvēks, kuru skārusi cilvēka papilomas vīrusa infekcija, ir tā izplatītājs, jo dzimumorgānu kondilomas ir infekcijas, kas tiek nodotas seksuāli transmisīvā ceļā.
Ar kādiem pacientu mītiem nākas saskarties?
– Cilvēki patiesi tic, ka seksuāli transmisīvās slimības var būt inficētas ar kāda cita dvieli utt. Manā vairāk nekā 20 gadu praksē šādu gadījumu gan nav bijis. Mistificētas arī sabiedrisko tualešu lietošanas briesmas. Ievērojot sabiedrisko tualešu lietošanas noteikumos minētās higiēnas prasības, ar venēriskām slimībām nevar inficēties! Tiesa, tuvākā tualete, kurā šie noteikumi ir izlikti, šķiet, atrodas Eiropas Parlamenta ēkā.