Daudzi uzskata, ka krākšana ir tikai estētiska problēma, kas vairāk traucē tiem, kuri krācējam guļ blakus. Bet ļoti bieži krākšana ir smagāku simptomu, piemēram, miega apnojas, pavadonis. Miega apnojas laikā cilvēkam nosprostojas elpceļi, kā rezultātā uz laiku apstājas elpošana. Asinīs strauji samazinās skābekļa līmenis, kas var būt par iemeslu sirdslēkmei, sirds ritma traucējumiem vai insultam. Rīgas 1. slimnīcas ārste – interniste Ilze Reinholde stāsta par to, kā diagnosticēt un ārstēt šo veselības problēmu.

“Cilvēki neapzinās miega apnojas nopietnību. Saskaņā ar statistiku, no miega apnojas cieš līdz 10 % vīriešu un 5% sieviešu, bet tikai nedaudzi vēršas pie speciālista pēc palīdzības. Daudzi cilvēki vai nu nezina, ka tas ir bīstami veselībai un dzīvībai, vai arī nenojauš, ka viņiem ir šāda problēma,” stāsta daktere Reinholde.

Miega apnoja vairumā gadījumu saistās ar skaļu krākšanu. Uz to var norādīt arī vairākkārtējas apzinātas vai neapzinātas pamošanās epizodes, tā saucamā miega fragmentācija – nakts urinēšana, nakts svīšana, dienas miegainība, rīta galvassāpes, arteriālā hipertensija, svara pieaugums, atmiņas pasliktināšanās.

Bērniem to novēro pie palielinātām mandelēm vai adenoīdiem. Vecāka gadagājuma cilvēkiem miega apnoju visbiežāk izraisa aptaukošanās, īpaši tad, ja liekais svars ir pieaudzis strauji. Alkohola lietošana, īpaši pirms gulētiešanas, smēķēšana un atsevišķu medikamentu lietošana ietekmē sindroma attīstību. Līdz ar vecumu slimības simptomātika pieaug.

Par to, ka šī ir nopietna problēma, liecina fakts, ka daudzās Eiropas valstīs miega apnojas diagnostiku, kā arī pēc tam ārstēšanu apmaksā valsts.

Ar ko miega apnoja ir bīstama?

Bīstamība slēpjas apstāklī, ka apnojas laikā notiek straujš skābekļa satura kritums asinīs, kas negatīvi ietekmē gan smadzenes, gan sirdsdarbību. Vairākās Eiropas valstīs pacientiem, kam infarkts ir noticis naktī vai kam ir plānota sirds ritma atjaunošana, izmeklēšana, lai noteiktu miega apnoju ir obligāta, jo iespējams, ka tā ir cēlonis šai problēmai.

Miega apnojas diagnostika.

Lai diagnosticētu miega apnoju tiek veikta polisomnogrāfija vai miega poligrāfija.

Miega apnojas pakāpes nosaka pēc epizožu daudzuma stundas laikā un pēc tā, cik ļoti krītas skābekļa saturs asinīs vienas epizodes laikā. Izmeklējuma laikā tiek fiksētas epizodes un aprēķināta smaguma pakāpe. Ja tas notiek pāris reižu nakts laikā, ārstēšana nav nepieciešama. Par miega apnoju tiek uzskatīts, ja ir vairāk nekā 5 epizodes stundā, bet, ja tās ir vairāk kā 15, tad ir nepieciešama pastāvīga terapija.

Pats cilvēks apnoju pamanīt nevar. Uz konsultāciju cilvēki visbiežāk ierodas partnera mudināti.

Riska grupā ir pacienti ar:

–              smagu arteriālu hipertensiju,

–              izteiktu miegainību dienā (var aizmigt pie televizora, teātrī, futbola mača laikā),

–              lieko svaru (īpaši, ja ir liels kakla apkārtmērs),

–               mazs apakšžoklis.

Šiem cilvēkiem ir samazinātas darbaspējas, koncentrēšanās grūtības, pasliktināta atmiņa. Bieži vien cilvēks domā, ka tas ir saistīts ar vecumu un aizdomas par to, ka pamatā ir slikts miegs, rodas reti. Ar šo problēmu var sastapties arī gados jauni cilvēki, bet pēc 60 gadu vecuma strauji pieaug apnojas pacientu skaits.

Daktere Reinholde norāda, ka viens no biežākajiem satiksmes negadījumu cēloņiem ir aizmigšana pie stūres. Īpaši bīstami ir tad, ja miega apnoja ir profesionālam šoferim. Diemžēl, Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kur miega poligrāfija vai polisomnogrāfija nav obligāts izmeklējums šoferiem.

Kur vērsties, ja ir aizdomas par miega apnoju?

“Ja cilvēks vēlas pārbaudīt, vai viņam ir miega apnoja, nepieciešams atnākt uz konsultāciju. Ja konsultācijas laikā ārsts nolemj, ka ir lietderīgi veikt diagnostiku, pacientam tiek iedots uz mājām miega poligrāfs. Gados vecākiem pacientiem iesakām nākt uz konsultāciju ar kādu tuvinieku, kas vakarā pirms gulētiešanas var palīdzēt pievienot miega poligrāfu.” stāsta daktere Reinholde. Rīgas 1. slimnīcā pastāv arī iespēja palikt pa nakti izmeklējuma veikšanai.

Cīnīties ar apnoju ar tenisa bumbiņu palīdzību

Izmeklējuma laikā viens no rādījumiem, kas tiek fiksēts, ir poza. Ja tiek konstatēts, ka apnojas epizodes vērojamas tikai guļot uz muguras, tad ārstēšana ir vienkārša – naktskreklam uz muguras jāpiešuj tenisa bumbiņas, lai naktī pacients gulētu tikai uz sāniem un nebūtu iespējams pagriezties uz muguras.

Bet, ja miega apnoja tiek konstatēta arī guļot uz sāniem, tiek rekomendēta pozitīva spiediena terapija, kas tiek pielāgota katram pacientam individuāli. Aparāts visu nakti ar pozitīvu spiedienu pūš gaisu elpceļos, neļaujot tiem saplakt. Pie aparāta ir jāpierod, un pacientam jābūt motivētam. Cilvēki, kuri to lieto, parasti atzīmē ievērojamu pašsajūtas uzlabošanos – uzlabojas darbaspējas, samazinās miegainība dienas laikā, normalizējas asinsspiediens.

Pierakstīties konsultācijai iespējams tiešsaistē, vai zvanot pa reģistratūras tālruni +371 67366323.