Infektologs, hepatologs

• • hroniska slimība, kam raksturīga pakāpeniska aknu šūnu bojāeja un saist-audu ieaugšana to vietā, līdz ar to aknas nespēj veikt savas funkcijas. Slimās aknas var būt normāla lieluma, samazinātas vai palielinātas. Cēloni bieži neizdodas konstatēt, tas var būt ļoti dažāds, piem., B, C vīrushepatīts, olbaltumvielu trūkums uzturā, alkoholisms, saindēšanās (ar svinu, tetrahloroglekli, hloroformu, arsēnu, sēņu indi u.c.), ilgstošs žults sastrēgums, autoimunoloģisks mehānisms. Slimības simptomi:

• • gremošanas traucējumi – ēstgribas trūkums, slikta dūša, vēdera uzpūšanās, sāpes aknu apvidū, vēdera izejas traucējumi, glosīts;

• • dzelte;

• • paaugstināta ķermeņa temperatūra;

• • plaukstu sārtums, paplašinātu asinsvadu zvaigznītes uz ādas;

• • novājēšana;

• • asins vemšana (asiņo paplašinātās barības vada vēnas);

• • ascīts;

• • anēmija, samazināts leikocītu un trombocītu daudzums;

• • pārmaiņas laboratorisko izmeklējumu datos.

Precīzai diagnozes noteikšanai nepieciešama aknu biopsija.

Pasaulē ik gadu ar onkoloģiskajām slimībām saslimst ap 14 miljonu cilvēku.  Aknu vēzis ir viena no biežākajām audzēju lokalizācijām, ar kurām sastopas  745 000 slimnieku ik gadu.

Riska faktori, kas spēj samazināt vēža attīstības riskus vismaz par 30%:

• liekais svars
• mazs augļu un dārzeņu patēriņš uzturā
• fizisko aktivitāšu trūkums
• smēķēšana
• alkohola lietošana

Pārmērīgi lietojot alkoholu, aknu šūnās uzkrājas tauki un veidojas tā sauktā taukainā hepatoze.

Taukainā hepatoze būtībā cilvēkam problēmas nerada, jo viņš to visbiežāk nejūt. Ar laiku aknu izmērs palielinās (dažreiz pat ievērojami), taču arī to cilvēks var nejust, jo aknas kapsula iestiepjas pakāpeniski, lēni, tāpēc sāpes nerada. Cilvēks jūtas labi un pat nenojauš, ka aknās ir sācies bojājuma process.

Taukainā hepatoze var ilgt gadiem, un tad kādā brīdī aknu šūnās sākas hronisks iekaisums, kas veicina aknu cirozi.

Aknu bojājuma ātrāku progresiju līdz cirozei var veicināt, ja kopā ar alkoholu lietotas arī citas toksiskas vielas – narkotikas, enerģijas dzērieni vai uztura bagātinātāji un ja ir arī vēl kāda aknu vai imūnsupresīva slimība – autoimūns hepatīts, C hepatīts, HIV infekcija vai citas. Ja cilvēkam, kas pastāvīgi lieto alkoholu, parasti ciroze attīstās 15–20 gadu laikā, tad gadījumā, ja ir blakus slimība vai toksisku faktoru ietekme, tas var notikt jau piecu gadu laikā.

Autoimūns hepatīts (AIH) ir nezināmas izcelsmes hronisks, progresējošs iekaisums aknās. Autoimūns hepatīts ir dominējoša hroniska hepatīta forma ģeogrāfiskos reģionos, biežā sastopama ziemeļeiropiešiem. Līdzīga izplatība ir Ziemeļamerikā un Austrālijā. Slimības izplatība mazinās ekvatora tuvumā.

AIH biežāk sastop jaunām sievietēm, 50% ir jaunākas par 40 gadiem. Ar AIH pasaulē slimo gan bērni, gan pieaugušie (abi dzimumi) dažādās etniskās grupās.

Visbiežāk pacientam ir nespecifiski simptomi: nogurums, miegainība, apātija, savārgums, anoreksija, slikta dūša, abdominālas sāpes un nieze. Bieži ir artralģija, kas skar mazās locītavas.

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. HIV vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos.

Inficēšanās notiek, ja inficēta cilvēka asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, sekrēts, kas izdalās pirms ejakulācijas, maksts sekrēts) un mātes piens (zīdaiņiem), nonāk otra cilvēka organismā.

Inficēties ar HIV var:

• dzimumkontakta laikā ar HIV inficētu personu, ja netiek lietots prezervatīvs
• lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u.c.)
• bērns no HIV pozitīvas mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā
• veicot skaistumkopšanas procedūras (piemēram, pīrsings, tetovējumi, skarifikācija u.c.), medicīniskas manipulācijas (piemēram, akupunktūra u.c.), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti.

Noteikti jāpievērš uzmanība, ja parādās šādi simptomi:

• ēstgribas zudums
• novājēšana
• nogurums, darba spēju samazināšanās
• drudzis, paaugstināta temperatūra
• izteikta svīšana naktīs
• ādas izmaiņas
• hroniska caureja
• uzņēmība pret infekciju slimībām
• palielināti limfmezgli

HIV infekcija ir klusi noritoša infekcija. Cilvēks, pats nezinot, var būt inficēts un dzīvot ar šo infekciju daudzus gadus bez nekādiem simptomiem un pazīmēm un tādējādi inficēt citus. Vienīgais veids, kā noskaidrot savu HIV statusu, ir veikt HIV testu. Gluži tāpat kā tiek veiktas citas profilaktiskās veselības pārbaudes, tām būtu jāpievieno arī HIV testa veikšana.

HIV infekcija nav pilnībā uzveicama.
Specifiskās ārstēšanas – antiretrovirālās terapijas – rezultātā tiek aizkavēta HIV vairošanās organismā, līdz ar to uzlabojot kopējo veselības stāvokli, dodot iespēju inficētajam cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un samazinot iespēju, ka inficētā persona saslims ar AIDS stadijai raksturīgajām slimībām.

Herpesvīrusam ir vairāki veidi:

• pirmais un otrais tips jeb herpes simplex, kas rada galvenokārt ādas un gļotādas bojājumus
• trešais tips jeb vējbaku vīruss
• ceturtais tips jeb Epsteina–Bāras vīruss
• piektais tips jeb citomegalovīruss
• sestais, septītais un astotais tips ir jaunākie zinātnieku atklātie herpesvīrusa tipi, kas ir cilvēka veselībai īpaši nozīmīgi, – tos dēvē par noguruma un onkoloģisko slimību izraisītājiem. 

Vienreiz inficējoties ar kādu herpesvīrusu, tas organismā saglabājas visu mūžu. Ja uztur veselu organismu un stipru imunitāti, tad šis vīruss ir snaudošā stāvoklī un sūdzības nerada.

Hepatīts ir aknu iekaisums, ko nereti sauc par „dzelteno kaiti”, jo ādas un gļotādu dzelte var būt viena no aknu iekaisuma izpausmēm.
Vīrushepatīts ir infekcijas slimība, kuru izraisa hepatīta vīrusi. Plašāk izplatīti:

A hepatīts (VHA) – tiek saukts par „netīro roku slimību”. Slimības izraisītājs – A vīruss cilvēka organismā iekļūst fekāli – orālā ceļā (caur gremošanas traktu). Tas var notikt, ja sadzīves kontaktos netiek ievērotas higiēnas prasības, piemēram, pēc tualetes apmeklējuma nemazgājot rokas, ēdot nemazgātus augļus, dzerot netīru ūdeni. Akūts A hepatīts parasti neatstāj sekas, „nepāriet” hroniskā formā.

B hepatīts (VHB) – B hepatīts ir „vislipīgākais” no hepatīta vīrusu izraisītām infekcijām, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar A un C hepatītu, ir niecīga.
Visbiežāk inficēšanās notiek asinsritē iekļūstot ar hepatīta B vīrusu inficētām asinīm. Tas var gadīties:

•  lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas)
•  lietojot kopīgus higiēnas piederumus (piemēram, skuvekli, zobu birsti)
• veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, stomatoloģiskas u.c. medicīniskas manipulācijas, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti
• asins pārliešanas laikā

B hepatītu iespējams izārstēt 2 mēnešu laikā. Organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās. Cilvēks pēc pārslimotas akūtas vai bezsimptomu B hepatīta infekcijas var kļūt par hepatīta B vīrusa nēsātāju. B hepatīts var attīstīties hroniskā formā un B hepatīta radīto aknu šūnu izmaiņas var novest līdz aknu cirozei, aknu vēzim.

C hepatīts (VHC) –  C hepatīts,  izplatās ar inficētu asiņu starpniecību: injekcijas un citas manipulācijas ar ādas vai gļotādas bojājumu– visizplatītākais pārneses veids,  retāk – seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļš.

Akūtu C hepatītu var veiksmīgi ārstēt ar specifiskiem medikamentiem. Parasti ārstēšana ilgst 6 mēnešus. Līdz pat 85% gadījumu C hepatīts norit hroniskā formā.
C hepatīts, līdzīgi kā B hepatīts, var novest pie aknu cirozes un aknu vēža.

Iespējamie hepatīta simptomi:

• nespēks,
• nelaba dūša, vemšana,
• bezmiegs,
• ādas nieze,
• tumšs urīns, gaiši izkārnījumi,
• dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu)

Dažkārt kāds no iepriekš minētajiem simptomiem var nebūt. Slimība var noritēt arī bez jebkādiem simptomiem.

Ehinokoks ir maziņš lentenis, kas parasti dzīvo suņiem vai lapsām zarnās, producē oliņas, un šīs oliņas cilvēki, kas dzīvo tuvu fermām vai tur, kur ir daudz suņu vai lapsu, apēd, un dažiem cilvēkiem progresē nopietna slimība.

Galvenā aknu ehinokokozes problēma – parazīts veido cistas cilvēka organismā. Parasti slimība sākas aknās, tad aiziet uz smadzenēm, kauliem, nierēm.

Ārstē:

• medikamentozi
• ķirurģiski, veicot radikālu operāciju, kad viss veidojums tiek izņemts. Parasti šo ārstēšanu izmanto alveolārās ehinokokozes gadījumā un tad, ja veidojumi ir lielāki par 5cm diametrā
• konservatīvi- cistas satura aspirācija.