Galvenā gūžas locītavas funkcija ir balstīt ķermeņa svaru gan statiskā (piemēram, stāvot), gan dinamiskā (piemēram, staigājot vai skrienot) pozā. Tāpat gūžas locītavai ir ļoti svarīga loma līdzsvara saglabāšanā un iegurņa slīpuma leņķa uzturēšanā.

Ja esiet nonākuši situācijā, kad ciešat pastāvīgas sāpes gūžas locītavā, kustības kļuvušas ierobežotas un sāpīgas, kāju nevar pilnībā iztaisnot, tā ir kļuvusi īsāka. Medikamenti, kas mazināja sāpes agrāk, tagad dod tikai īslaicīgu efektu… Ko darīt?

Rīgas 1.slimnīca piedāvā gūžas locītavas endoprotezēšanas operācijas.

Lai labāk izprastu problēmas, kas saistītas ar gūžas locītavu iespējamās operācijas nepieciešamību, īss ieskats gūžas locītavas anatomijā.

GŪŽAS LOCĪTAVAS ANATOMIJA

Gūžas locītavu veido iegurņa kauls ar locītavas iedobumu (acetabulum) un augšstilba  kauls jeb ciskas kauls (femur) ar augšstilba kaula galvu (caput femoris). Apkārtējie audi – saites, cīpslas,  locītavas somiņa un muskuļi notur locītavas stabilitāti un nodrošina kustības. Locītavas virsmas ir pārklātas ar locītavu skrimšļiem, kuri mīkstina kaulu virsmas un ļauj tām  viegli slīdēt vienai pret otru. Gūžas locītavu ieskauj kapsula. Kapsulas iekšpusē atrodas sinoviālā membrāna, kura ražo šķidrumu un locītavai un skrimšļiem nodrošina nepieciešamās barības vielas. Veselā gūžā šī membrāna veido nelielu daudzumu šķidruma, kas ieeļļo un gandrīz pilnībā novērš berzi gūžas locītavā. Kauli ir “dzīvi” un tiek apgādāti ar asinīm, ko nodrošina asinsvadi, caur augšstilba kakliņu sasniedzot augšstilba galviņu. 

Slimajā locītavā bojātais skrimslis ir plānāks un nepilda “starplikas” lomu, locītavu virsmas neslīd, berzējoties viena pret otru, izveidojas virsma kā smilšpapīrs. Deformēta augšstilba galva ar grūtībām griežas locītavas iedobumā, izraisot sāpes pie katras kustības. Lai atbrīvoties no sāpēm, pacients sāk ierobežot kustību locītavā, tas, savukārt,  noved pie apkārtējo muskuļu novājināšanās, saišu “saburzīšanās”,  kas noved pie vēl lielākiem mobilitātes ierobežojumiem. Laika gaitā parādās kājas saīsinājums, ap locītavu veidojas kaula izaugumi.

KO DARĪT SMAGA LOCĪTAVAS BOJĀJUMA GADĪJUMĀ?

Radikāli pārraut visu šo sāpīgo procesu ķēdi var tikai pilna pacienta locītavas aizstāšanas operācija. Šim nolūkam ārsts traumatologs ortopēds izmanto gūžas endoprotēzi – mākslīgu locītavu no organismam nekaitīgiem sintētiskiem materiāliem, parasti tie ir metāls, polimēru materiāli vai keramika. Mākslīgā locītava tiek iestrādāta augšstilba kaulā un droši nostiprināta tajā. Mākslīgās locītavas daļām ir pulētas virsmas, kas nodrošina labu slīdēšanu iešanas vai jebkuras kāju kustības procesā.

Pēc fiksācijas tipa gūžas locītavas endoprotēzes iedala – cementa, bezcementa un hibrīda. Papildus fiksācijas metodēm, mākslīgās locītavas atšķiras viena no otras ar materiālu, no kura tiek izgatavotas berzes virsmas. Visvairāk plaši izplatīta un tradicionālākā kombinācija ir polietilēns ar metāls. Šajā gadījumā vidējas “dzīves ilgums” šādai endoprotēzei ir kādi 10 gadi, 60 procentiem pacientu tas sasniedz 15 gadus. Pēdējos gados radīta jauna mākslīgo locītavu paaudze, kuru mūža ilgumam vajadzētu sasniegt 20 gadus. Ir daudz dažādu gūžas locītavu endoprotēžu veidu, bet pareizo izvēli izdarīs tikai ortopēds traumatologs. Protams, mākslīgā locītava – tas ir svešķermenis jūsu organismā, tāpēc pastāv zināms iekaisuma rašanās risks pēc operācijas.

Lai tos samazinātu, pirms operācijas ir nepieciešams izārstēt:

• kariesos zobus,

• ādas slimības, nobrāzumus, strutojošas brūces, nagu slimības,

• hroniskos infekciju perēkļus un hroniskas iekaisuma slimības akūtas stadijas (piemēram, cistīts, pielonefrīts).

Operācija netiek rekomendēta pacientiem ar imūndeficīta vīrusu (HIV) un AIDS slimniekiem, kam locītavu nomaiņa var novest ne vien pie visa veida nopietnām komplikācijām, bet arī samazināt dzīves ilgumu.

Būtisks šķērslis endoprotezēšanas veikšanai ir aptaukošanās. Liekais svars ne tikai izraisa priekšlaicīgu nodilumu mākslīgās locītavas berzes virsmām, bet dažreiz tas var izraisīt kaula rezorbciju (noārdīšanos) ap protēzi no pārslodzes, locītavas elementu migrāciju.

Lai novērtētu savu svaru un saprastu, vai esat pakļauts riskam aprakstīto komplikāciju attīstība, var izmantot ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Ar ĶMI vērtību no 30 līdz 35 vajadzētu apsvērt iespēju zaudēt svaru, un, ja ĶMI vērtībai virs 35, vajadzētu uz laiku atteikties no endoprotezēšanas un nopietni uzsākt cīņu pret aptaukošanos.

Vēl viens nelabvēlīgs faktors, kas būtiski ietekmē operācijas rezultātu ir smēķēšana. Smēķētājiem pieaug asinsvadu komplikāciju risks pēc operācijas (tromboze, trombembolija),  strutošana un operācijas brūces sliktāka dzīšana.

Precīza ārsta ieteikumu ievērošana samazinās šādu komplikāciju iespējamību līdz minimumam. Un tomēr jāatceras, ka nav simtprocentīgas garantijas implantējamās locītavas darbam, jo tas ir atkarīgs no vairāku apstākļu kopuma – no slimības stāvokļa, kaulu audu stāvokļa paredzētās operācijas vietā, agrākās ārstēšanas un blakus saslimšanām.

Nolemjot veikt pilnīgu gūžas locītavas nomaiņu, ir izdarīts pirmais solis, lai atgrieztos normālā dzīvē bez sāpēm un mobilitātes ierobežojumiem. Nākamais solis būs pēcoperācijas periods – rehabilitācija.

Jāatceras, ka endoprotēzei, pretstatā dabiskajai locītavai, sākotnēji ir ierobežots drošu kustību diapazons un tāpēc tai ir nepieciešams īpašu uzmanību pievērst pirmajās 6-8 nedēļās. Tikai Jūsu attieksme ļaus izvairīsies no izmežģījuma draudiem un atgriezties normālā stāvoklī ar pilnu kustību diapazonu locītavā.

PIRMĀS DIENAS PĒC OPERĀCIJAS

Pirmās dienas pēc operācijas ir vissvarīgākās, pastāvīgi jāatceras par operēto kāju, jāuzrauga tās novietojums un stāvoklis. Jāatceras, ka pirmajās dienās pēc operācijas gulēt nepieciešams tikai uz muguras.  Pagriezties drīkst tikai uz operēto pusi, un tad ne agrāk kā 5-7 dienas pēc operācijas. Mainot pozīcijas gultā, ielieciet spilvenu starp kājām. Uz neoperēta sāna gulēt var ne agrāk kā 6 nedēļas pēc operācijas. Pagriezties drīkst ļoti uzmanīgi ar aprūpes personāla vai radinieku palīdzību.

Pirmajās dienās jāizvairās no liela kustību diapazona (vairāk par 90 grādiem) operētajā locītavā, rotācijas ceļa un gūžas locītavā.

Sēžot gultā vai ejot uz tualeti pirmajās dienās pēc operācijas, stingri jāseko, lai operētajā locītavā nav pārmērīga izliekuma.

Lai sēdētu uz krēsla, tam jābūt augstam. Uz parastā krēsla jāuzliek spilvens, lai palielinātu tā augstumu. Jāizvairās no zemiem, mīkstiem sēdekļiem (atzveltnes krēsliem).

Stingri aizliegts pēc operācijas tupēt, sēdēt sakrustotām kājām, “pārmest” operēto kāju pār otru kāju.

Visu savu brīvo laiku jāvelta ārstnieciskajai vingrošanai Vingrošanas terapijas galvenais mērķis ir uzlabo asinsriti operētajā kājā. Tas ir ļoti svarīgi, lai novērstu trombu veidošanos asinsvados, samazinātu pietūkumu, paātrinātu pēcoperācijas brūču dzīšanu.

Nākamais svarīgais ārstnieciskās vingrošanas uzdevums ir:

  • spēka atjaunošana operētās ekstremitātes muskuļos,
  • normāla apjoma kustības atjaunošana locītavā,
  • atbalstīšanos uz visu kāju.

Jāatceras, ka operētajā kājā berzes spēks ir minimāls, locītava darbojas kā šarnīra savienojums ar ideālu slīdēšanu, tāpēc visas kustību diapazona ierobežojuma problēmas locītavā tiek atrisināts nevis ar pasīvo kustību, bet aktīvi trenējot muskuļus ap locītavu.

Pirmajās 2-3 nedēļās pēc operācijas fizioterapijas vingrinājumi tiek veikti guļus stāvoklī, lēni, izvairoties no asām kustībām un pārmērīga muskuļu sasprindzinājuma.

Svarīga ir pareiza elpošana – ieelpošana parasti ir sakrīt ar muskuļu sasprindzinājumu, izelpa ar muskuļu atslābinājumu.

Vingrinājumi jāveic dienas garumā vairākas minūtes 5-6 reizes stundā, jau no pirmās dienas pēc operācijas ar nosacījumu, ka nav komplikācijas un jūs varat sēdēt gultā, atspiedies uz rokām.

Otrajā dienā jāsāk sēdēt gultā, nolaižot kājas no gultas. Tas jādara virzienā uz neoperētu kāju, pakāpeniski pievelkot operēto kāju. Šajā gadījumā tas ir nepieciešams saglabāt mēreni šķirtu kāju stāvokli. Kustībai operētā kāja, varat izmantot tādas palīgierīces kā dvieli, kruķi utt. Pārvietojot operēto kāju uz sāniem, turiet savu ķermeni taisni un pārliecinieties, lai pēda negriežas uz āru. Sēžot uz gultas malas, turiet operēto kāju taisni un priekšā. Lēnām novietojiet abas kājas uz grīdas.

JĀATCERAS, KA PIRMS APSĒSTIES VAI PIECELTIES, OPERĒTĀ KĀJA JĀAPSAITĒ AR ELASTĪGO SAITI VAI JĀUZVELK SPECIĀLA KOMPRESIJAS ZEĶE APAKŠĒJO EKSTREMITĀŠU TROMBOZES PROFILAKSEI!

PIRMIE SOĻI

Šī rehabilitācijas perioda mērķis ir iemācīties pašam piecelties no gultas, stāvēt, sēdēt un droši staigāt.

No gultas jāizkāpj neoperētās kājas pusē. Apsēdies uz gultas malas, turot operēto kāja taisna un priekšā. Pirms piecelties, pārbaudiet, vai grīda nav slidena un vai uz tās ir paklāji! Nolieciet abas kājas uz grīdas. Palīdzot aprūpes personālam vai tuviniekiem, balstoties uz kruķiem un uz neoperētās kājas, mēģiniet piecelties.

Atbalstoties uz veselo kāju, pabīdiet kruķus uz priekšu. Pēc tam pārceliet uz kruķu līmeni operēto kāju, nedaudz ieliektu visās locītavās. Balstoties uz kruķiem ar visu ķermeņa svaru, virzieties uz priekšu uz priekšu ar veselo kāju. Atkārtojiet visas kustības tādā pašā secībā.

Staigājot pirmajās 7-10 dienās, ar operēto kāju grīdai var tikai pieskarties. Tad var nedaudz palielināt slodzi uz kājas, atsperties ar spēku, kas vienāds ar 20% no jūsu ķermeņa svara.

Var staigāt tik ilgi, cik ļauj jūsu pašsajūta, bet – nesamazinot ārstnieciskās vingrošanas laiku. Ja nodarboties ar vingrošanu nepietiekami vai nepareizi, staigāšanas rezultātā līdz dienas beigām kāju pietūkums var palielināsies. Šādā gadījumā jākonsultējas ar ārstu, jo kāju tūska var rasties arī no blakus slimībām.

Tad, kad esat iemācījušies pārliecinoši stāvēt un staigāt bez palīdzības, jāuzsāk vingrinājumi, kas veicami stāvus stāvoklī.

Iešana pa kāpnēm

Kustība uz augšu jāsāk ar neoperēto kāju. Baltoties uz kruķi, pārceliet neoperēto kāju uz augstāka pakāpiena.

Vispārīgie noteikumi kāpšanai pa kāpnēm – veselā kāja vienmēr pakāpienu augstāk, operētā kāja vienmēr ir uz zemākā pakāpiena. Spieķis vai kruķi balsta operēto kāju, atrodoties uz viena pakāpiena.

MĀJĀS

Mājās jāturpina ārstnieciskā vingrošana, operētai kājai jālieto elastīgā saite vai kompresijas zeķe līdz 3 mēnešiem pēc operācijas un jāievēro ārstējošā ārsta rekomendācijas. Tāpat nepieciešams uzraudzīt savu veselības stāvokli kopumā, jo hronisku slimību saasināšanās, akūtas infekcijas, hipotermija, pārmērīgs darbs var novest pie operētās locītavas iekaisuma.

Ja paaugstināšanās ķermeņa temperatūra, tūska operētajā locītavā, ādas apsārtums virs tās, palielinās sāpes locītavā – nepieciešams steidzami sazināties ar ārstu.

Mājās jāievēro piesardzības pasākumi:

  • taigāt apavos uz zemiem papēžiem, 
  • noņemt paklājus,  pagarinātājus,
  • īpaši uzmanīgi pārvietoties pa slapju virsmu,
  •  mājdzīvniekus ieteicams turēt drošā attālumā.

MAZGĀŠANĀS

Pirmās sešas nedēļas pēc operācijas ieteicams izvairīties no karstas vannas lietošanas un labāk mazgāties siltā dušā. Vēlama tuvinieka klātbūtne blakus tik ilgi, kamēr jutīsies droši un pārliecināti.

Pirmos 1,5-3 mēnešus kategoriski aizliegts apmeklēt saunu vai pirtis, kas var bīstami ietekmēt asins recekļu veidošanās iespēju operētajā kājā.

SVARĪGI  PĒCOPERĀCIJAS LAIKĀ:

  • vēlams gulēt augstā gultā,
  • izvairīties no gulēšanas uz veselā (neoperēta) sāna ne ātrāk kā 6 nedēļas pēc operācijas,
  • 6 nedēļas pēc operācijas jāsēž uz augstajiem krēsliem (līdzīgi kā bāra krēsliem). Jāizvairās no zemiem, mīkstiem zviļņiem,
  • stingri aizliegts tupēt, sēdēt ar sakrustotām kājām, “pārmest” operēto kāja pār otru kāju,
  • atbrīvoties no ieraduma savākt nokritušos priekšmetus – tas jādara, izmantojot palīglīdzekļus, vai nu citiem.

SVARĪGI

Pirmā novērošanas pārbaude parasti notiek 1,5 mēnešus pēc operācijas. Šīs vizītes laikā svarīgi noskaidrot, kā locītava pareizi “stāv”, lai varētu sākt pilnu slodzi uz kāju.

Nākamā kontrole ir pēc 6 mēnešiem vai pie sūdzībām. Šajā laikā jāstaigā diezgan pārliecinoši, pilnībā noslogojot operēto kāju. Vizītes laikā jāizvērtē, kas un kā ir mainījies locītavai apkārtējo kaulu stāvoklī un muskuļos pēc normālas slodzes atjaunošanas.

Visbeidzot, trešā kontrole ir gadu pēc locītavas nomaiņas. Šajā laikā ārsts izvērtē, kā locītava “ieaugusi”, vai ir reakcija no kaulaudiem, kā apkārtējie kauli un mīkstie audi, muskuļi ir mainījušies. Turpmākas vizītes pie ārsta jāveic pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi 2 gados.

ATCERIETIES!

Ja locītavas zonā ir sāpes, pietūkums, apsārtums un paaugstināta ķermeņa temperatūra, jums STEIDZAMI jāsazinās ar ārstējošo ārstu!

IETEIKUMI TURPMĀKAJAM

Izvairieties no saaukstēšanās, hroniskas infekcijas, hipotermijas – mākslīgā locītava ir pati vājākā vieta, kas piedzīvos iekaisumu.

Atcerieties, ka locītava satur metālu, tāpēc nevēlamas ir dziļas sildīšanas fizikālās terapijas procedūras operētās locītavas rajonā.

Sekojiet savam svaram — katrs papildus kilograms paātrinās jūsu locītavas nodilumu.

Atcerieties, ka nav īpašu diētu pacientiem ar nomainītu gūžu locītavu. Jūsu ēdienam jābūt bagātam ar vitamīniem, nepieciešamajām olbaltumvielām, minerālvielām. Nevienai no pārtikas grupām nav prioritātes pār citām, un tikai visas kopā var nodrošināt ķermenim pilnvērtīgu veselīgu ēdienu.

Jūsu jaunās locītavas “derīguma” termiņš lielā mērā ir atkarīga no tā fiksācijas kaulā. To savukārt noteiks apkārtējo kaulu audu kvalitāte locītavā. Diemžēl daudziem pacientiem, kuriem veikta endoprotezēšana, kaulaudu kvalitāte vēlama labāka esošās osteoporozes dēļ. Osteoporoze nozīmē to, ka kauls zaudējis savu mehānisko izturību.

Osteoporozes attīstība ir atkarīga no pacienta vecuma, dzimuma un dzīvesveida, tā īpaši izplatīta ir sievietēm pēc 50 gadiem. Vēlams izvairīties no t.s riska faktoriem osteoporozes attīstībai, tādiem kā mazkustīgs dzīvesveids, steroīdu hormonu lietošana, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana. Lai novērstu osteoporozes attīstību, ieteicams atteikties no gāzētiem dzērieniem, ēdienkartē jāiekļauj pārtikas produkti, kas bagāti ar kalciju, piemēram, piena produkti, zivis, dārzeņi.

Ja Jums ir osteoporozes simptomi, tos steidzami apspriediet to ar savu ģimenes ārstu, lai izvēlētos labākos veidus, kā to ārstēt.

Izvairieties no smagumu celšanas un nešanas. Izvairieties no pēkšņām kustībām, lekšanas uz operētās kājas. Ieteicamas ir pastaigas, peldēšana, mierīga riteņbraukšana un slēpošana, boulings, teniss. Parasti līdz ar pilnu ekstremitāšu funkcijas atjaunošanos pacientiem ir vēlme turpināt nodarbojies ar iecienītajiem sporta veidiem. Bet, ar mākslīgo locītavu, ieteicams izvairīties no sporta aktivitātēm, kas ir saistītas ar smagumu celšanu vai nešanu, asiem sitieniem.

Tādi sporta veidi kā zirgu izjādes, skriešana, lekšana, svarcelšana, utt., nav ieteicami.

Normāls sekss ir atļauts 6 nedēļas pēc operācijas. Šis periods nepieciešams muskuļu un saišu atveseļošanai, kas aptver operēto locītavu. Tikai nepieciešams iegūt informāciju par pozām, no kurām pacientam jāizvairās pēc gūžas locītavas endoprotezēšanas.