Cilvēki ikdienā veic dažādas darbības: ēd, mazgājas, meklē informāciju ar datoru, dodas ciemos, izklaidējas dejojot u. c. Daudzas no tām ļaudis veic automātiski, nedomājot, kādi apstākļi tās nodrošina. Taču slimības vai traumas dēļ kādu no ierastajām nodarbēm (vai varbūt pat visas) cilvēks nespēj veikt. Tad padomdevējs, kā atgūt spējas atkal veikt ikdienas nodarbes vai kā apgūt jaunas prasmes, var kļūt ergoterapeits.
Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām nodarbēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kas veicina personas iesaistīšanos sev nozīmīgās ikdienas nodarbēs, tādējādi veicinot neatkarību, veselību un labklājību.
Rīgas 1.slimnīcas Rehabilitācijas klīnika piedāvā ergoterapeita pakalpojumus visu vecuma grupu pacientiem – no zīdaiņiem un pirmsskolas vai skolas vecuma bērniem, līdz pusaudžiem, jauniešiem un cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kā arī ar gados veciem cilvēkiem.
Rehabilitācijas mērķiem jābūt atbilstošiem pacienta ikdienas dzīves vajadzībām un fokusētiem uz dalības atjaunošanu. Ņemot vērā funkcionēšanas traucējumu veidu un kompleksumu, nepieciešama viena vai vairāku funkcionālo speciālistu iesaiste, kuri dabojas kopā ar aprūpes speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem. Veiksmīgai ikdienas neatkarības un dalības atjaunošanai būtiska ir vides barjeru mazināšana. Ergoterapija var uzlabot gan ikdienas aktivitāšu veikšanas spēju un samazināt šo spēju samazināšanās risku, kā arī uzlabot dalību dažādās pacientam svarīgās nodarbēs pēc insulta un citiem ilgstošiem funkcionēšanas ierobežojumiem un hroniskām saslimšanām.
Ergoterapija ietver novērtēšanu, ārstēšanu un sadarbību ar pacientu, viņa ģimeni, draugiem un aprūpētājiem. Vairākumā gadījumu ergoterapeits strādā multiprofesionālā komandā kopā ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, fizioterapeitu, audiologopēdu, klīnisko psihologu, fizikālo māsu un citiem speciālistiem. Ergoterapeits izprot gan veidu, kā cilvēks funkcionē, gan indivīda un vides mijiedarbību, un tādējādi prasmīgi palīdz pacientiem pēc traumas vai slimības atgūt spējas veikt ikdienas darbības un apgūt jaunas prasmes.
Pie ergoterapeita var vērsties:
- cilvēki ar kustību traucējumiem,
- pēc pārciesta insulta,
- ar galvas traumām,
- lūzumiem,
- perifēro nervu bojājumiem,
- politraumām,
- reimatoloģiskām saslimšanām,
- apdegumiem,
- psihiskām saslimšanām,
- cilvēki, kuriem nepieciešamas konsultācijas par vides pieejamību, ergonomikas principu pielietošanu darba vidē vai mājas ikdienas dzīves nodarbju veikšanas laikā.
Uzsākot darbu ar pacientu, ergoterapeits novērtē personas spēju veikt ikdienas nodarbes, fiziskās, izziņas un sazināšanās prasmes, kā arī iegūst informāciju par fizisko vidi – dzīvesvietas, mājokļa, darbavietas vai skolas apstākļiem – un sociālo vidi – ģimeni, draugiem, skolasbiedriem, darba biedriem u.c.
Ergoterapeits savā darbā izmanto nodarbes, kuras ir nozīmīgas un svarīgas pacientam – to mērķis ir kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicināt indivīda neatkarību ikdienas darbībās. Ergoterapeits palīdz cilvēkam adaptēties jauniem apstākļiem, mazinot vai novēršot vides šķēršļus. Ergoterapeiti apmāca pacientus lietot tehniskos palīglīdzekļus ikdienas aktivitātēs, pielāgo tos, izgatavo rokas ortozes no speciāliem materiāliem.
Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.