Neirologs – pēta un ārstē nervu sistēmas traucējumus un slimības

Neirologs ir ārsts, kurš specializējas neiroloģijā – medicīnas nozarē, kas pēta un ārstē nervu sistēmas traucējumus un slimības. Viņš ir gan slimību diagnostikas un ārstēšanas, gan pacientu izglītošanas eksperts. Pakalpojumus Rīgas 1. slimnīcā neirologs sniedz gan stacionārā, gan ambulatorajā pieņemšanā. Personas līdz 18 gadu vecumam konsultē un ārstē bērnu neirologs.

Neiroloģija – zinātne par nervu sistēmu un tās slimībām

Neiroloģija aptver zināšanas par nervu sistēmas anatomisko uzbūvi un fizioloģisko darbību, neiroloģisko slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Neiroloģijas pamatuzdevums – atklāt un ārstēt nervu sistēmas patoloģijas, tostarp galvas un muguras smadzeņu (centrālās nervu sistēmas) saslimšanas, kā arī ķermeņa nervu (perifērās nervu sistēmas) un to sīkākā iedalījuma (autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas un somatiskās nervu sistēmas) slimības.

Neiroloģisko slimību grupas

  • Galvassāpes, reiboņi un līdzsvara traucējumi,
  • Kustību traucējumu slimības (piemēram, Pārkinsona slimība u. c.),
  • Nervu sistēmas asinsvadu slimības (insults u. c.), samaņas traucējumi un epilepsija,
  • Deģenaratīvas nervu sistēmas saslimšanas (piemēram, Alcheimera slimība),
  • Perifērās nervu sistēmas saslimšanas (piemēram, neiropātija, radikulopātija u. c.),
  • Mugurkaula saslimšanas,
  • Veģetatīvās nervu sistēmas saslimšanas,
  • Nervu sistēmas infekcijas un traumas un iedzimtas nervu sistēmas saslimšanas.

Neiroloģisku slimību ārstēšanas iespējas Rīgas 1. slimnīcā

Rīgas 1. slimnīca piedāvā dažādas neiroloģiskas slimības ārstēšanas iespējas, sākot no konsultācijām ambulatori līdz pārraudzībai dienas stacionārā. 

Ambulatori pacientiem ir pieejami pakalpojumi:

  • neirologa konsultācijas
  • laboratorie un diagnostiskie izmeklējumi
  • medikamentozā terapija
  • injekcijas
  • citu slimnīcas speciālistu konsultācijas
  • fizikālās terapijas procedūras, fizioterapija un masāžas
  • dinamiska novērošana pēc terapijas kursa hronisku saslimšanu gadījumos

Dienas stacionārā pacientiem ir pieejami pakalpojumi neirologa uzraudzībā:

  • kompleksa diagnostiskā izmeklēšana 2-3 dienu laikā
  • racionālas ārstēšanas, rehabilitācijas un profilakses metodes

Dienas stacionāra pacientu ērtībām pieejamas divvietīgas un vienvietīgas palātas, katrā no nodaļām ir paaugstināta komforta palāta, kā arī speciāli aprīkota palāta pacientiem ar īpašām vajadzībām.

Kā neirologs izvēlas ārstniecības metodes?

Ārstniecības metodes neirologs izvēlas, balstoties uz pierādījumiem un klīniskiem pētījumiem. Terapijai pastāv vadlīnijas, taču katrs pacients tiek vērtēts individuāli un saņem pielāgotu ārstēšanu. 

Liela daļa ārstēšanas un rehabilitācijas metožu, kā arī izpratne par veselu nervu sistēmu, tiek balstīta uz atzinumu, ka pastāv neiroplasticitāte – smadzeņu šūnas atjaunojas visā dzīves garumā un spēj veidot jaunus vai aizmirst vecus kontaktus (sinapses) savā starpā.

Svarīgi padomi, kā atpazīt insultu!

Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, vājums, grūtības runāt vai saprast citu teikto, kā arī redzes traucējumi, reibonis, līdzsvara un koordinācijas traucējumi – jāveic tests

ĀTRI:

Ā – atsmaidi. Lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju,

T – turi. Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas,

R – runā. Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu,

I – izsauc. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz numuru 113!

“Insults ir pēkšņa slimība. Tam nav iespējams kaut kā sagatavoties iepriekš. Cilvēks var justies labi un pēkšņi zaudēt kontroli pār vienu roku vai kāju, vai sejas mīmiku, vai zaudēt runas spējas. Insults, atšķirībā no, piemēram, infarkta vai apendicīta, parasti notiek nesāpīgi. Taču tagad ārstiem ir daudz vairāk iespēju, kā palīdzēt pacientam, konstatējot pirmās slimības attīstības pazīmes.” Lasiet vairāk neiroloģes Noras Jurjānes publikācijā “Insults”.

Epilepsijas diagnostika un ārstēšana

Par epilepsijas diagnostiku un ārstēšanu iesakām ieklausīties neiroloģes, elektroencefalogrāfijas *EEG) speciālistes Marijas Čehovičas viedoklī:

“Cilvēks, nezinot, ka viņam ir epilepsijas, ilgstoši lieto antidepresantus, domājot, ka tā ir panikas lēkme. Bet šie medikamenti nepalīdz. Epilepsija ir ārstējama, tāpēc ir ļoti svarīgi to atklāt savlaicīgi,” skaidro daktere Čehoviča. Lasiet vairāk Marijas Čehovičas publikācijā “Panikas lēkmes? Iespējams – epilepsijas pazīme”.