Ginekologs

Ginekologs – ne tikai ārsts, bet arī uzticības persona

Ginekologs ir ārsts, kurš rūpējas par sieviešu reproduktīvās sistēmas veselību un sniedz atbalstu sievietēm, sākot no pubertātes vecuma. Vizītes laikā ginekologs pievērš uzmanību galvenajām ginekoloģiskajām pataloģijām – veic diagnostiku, ārstēšanu, kā arī iespējamo komplikāciju novēršanu. Ginekologu ir ieteicams apmeklēt vismaz reizi gadā – arī tad, ja nav sūdzību vai saslimšanas simptomu, jo tas palīdz identificēt slimības agrīnā stadijā un sākt to ārstēšanu, tādējādi nodrošinot labāku veselību un dzīves kvalitāti.

Kas gaidāms ginekologa konsultācijas laikā? 

Svarīgi atcerēties, ka no ārsta nav jākaunas – ginekologs ir sievietes uzticamais ārsts, kuram droši var atklāt savas sūdzības, šaubas un visus iespējamos simptomus.

Konsultācijas laikā ginekologs:

• Izzina sievietes menstruālā cikla fizioloģiju.
• Noskaidro patoloģisku maksts izdalījumu rašanās iemeslus un to diagnostikas iespējas.
• Pārbauda dzemdes kaklu, ņemot paraugu un uztriepi no maksts mikrofloras izmeklēšanai.
• Veic krūšu pārbaudi.
• Konsultē par kontracepcijas metodēm, to darbību un drošību.

Rīgas 1.slimnīca piedāvā augsti kvalificētu ārstu ginekologu konsultācijas.

Šie speciālisti spēj sniegt profesionālu palīdzību šādās jomās:

• Ģimenes plānošana un kontracepcijas izvēle – palīdz izvēlēties atbilstošu kontracepcijas metodi un sniedz konsultācijas par ģimenes plānošanu.
• Neauglības diagnostika un ārstēšana – veic izmeklējumus un ārstē neauglību, palīdzot sievietēm sasniegt grūtniecību.
• Grūtniecības novērošana – nodrošina grūtniecēm nepieciešamo aprūpi, veicot svarīgus izmeklējumus, piemēram, augļa sirds toņu novērtēšanu ar ultrasonogrāfiju.
• Diagnostika – veic mūsdienīgu diagnostiku un analīzes, kas sniedz visaptverošu informāciju par sievietes veselību.
• Ginekoloģisko saslimšanu ārstēšana – diagnosticē un ārstē dažādas ginekoloģiskas slimības, tai skaitā endokrinoloģiskās saslimšanas.
• Ārstnieciskas procedūras un manipulācijas – veic dažādas procedūras un manipulācijas, lai ārstētu ginekoloģiskas problēmas.
• Menopauze – palīdz sievietēm pārvarēt menopauzes simptomus un sniedz nepieciešamo atbalstu.

Kad noteikti jādodas pie ginekologa?

• Neregulāras menstruācijas vai stipras sāpes menstruāciju laikā
• Sāpes vēdera lejas daļā
• Nestandarta izdalījumi ar netipisku smaku, asins piejaukumu vai notiek asiņošana
• Sāpes dzimumakta laikā
• Nieze un dedzināšanas sajūta dzimumorgānos
• Krūšu anomālijas – sāpes krūtīs, izmaiņas krūšu audos vai izdalījumi
• Grūtniecība vai aizdomas par grūtniecību
• Seksuāli transmisīvās slimības (STS) – ja esat bijusi pakļauta riskam vai ir simptomi, piemēram, dedzināšana, nieze vai izsitumi
• Sāpes iegurnī, kas ilgst vai pasliktinās
• Pārmaiņas maksts vai dzimumorgānu apvidū

Diagnostika un papildu ārstēšana

Ginekoloģisko slimību diagnostikai un precīzai ārstēšanai dažreiz ir nepieciešama citu speciālistu iesaiste. Rīgas 1.slimnīcas plašais speciālistu loks un modernais diagnostiskais aprīkojums ļauj operatīvi konstatēt slimības cēloni un izstrādāt ārstēšanas un rehabilitācijas programmas – arī gadījumos, kad simptomi ir neskaidri vai veselības problēmas ir sarežģītas. Ja tiek konstatēta nepieciešamība pēc operācijas, ginekologs var piedāvāt ķirurģisku ārstēšanu Ginekoloģija – plānveida ķirurģija – Rīgas 1. slimnīca

Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija

Ginekoloģiskās apskates, kuras ieteicams veikt vismaz reizi gadā, palīdz atklāt slimību pēc iespējas agrīni, kad to var pilnībā izārstēt.

Ja vēlaties, lai ginekologa vizītes laikā jums veiktu arī ultrasonogrāfiju, aicinām iepazīties ar Rīgas 1. slimnīcas ārstu ginekologu sarakstu un izvēlēties speciālistu, kurš ir arī ultrasonogrāfijas speciālists dzemdniecībā un ginekoloģijā.

Ultrasonogrāfija var būt neaizstājams līdzeklis diagnozes precizēšanai un reproduktīvās veselības uzraudzībai. Uz jautājumiem, kas var rasties jaunajām māmiņām par ultrasonogrāfijas izmeklējumu grūtniecības laikā, piedāvājam pieredzējušā ārsta ginekologa, ultrasonogrāfijas speciālista Gunāra Seržanta atbildes.

“Apskate ar USG palīdzību ir daudz drošāka un precīzāka, un nav taisnība, ka bērnam tā kaitē. Ginekologs apskata tikai pašu nepieciešamāko – vai mazuļa sirsniņa strādā labi, vai galvas izmērs atbilst vēdera izmēram, vai bērna galviņā nekrājas šķidrums, vai tas aiztek (USG redzams, kā darbojas bērna avotiņi), vai grūtniecei neveras vaļā dzemdes kakls.” Vairāk lasiet “Kas grūtniecēm jāzina par ultrasonogrāfiju?”
Vairāk lasiet “Kas grūtniecēm jāzina par ultrasonogrāfiju?”

Mazā iegurņa centrs – Rīgas 1. slimnīca piedāvā:

• Kompleksu diagnostiku – precīzu izmeklēšanu, lai noteiktu iegurņa sāpju cēloni.
• Multidisciplināru pieeju – ārstu ginekologu, urologu, proktologu, fizioterapeitu un citu speciālistu konsultācijas.
•  Individuāli pielāgotu ārstēšanu – no medikamentozas terapijas līdz fizioterapijai.
• Mazinvazīvas metodes ir gan ārstnieciskas, gan kosmētiskas – mazo iegurņa disfunkcijas un patoloģiju reducēšanai ginekoloģijā, uroloģijā un proktoloģijā.
• Atbalstu un izglītošanu – palīdzam izprast un kontrolēt simptomus, veicinot pacientu līdzestību ārstēšanas procesā.

Mūsu mērķis – palīdzēt Jums atbrīvoties no diskomforta un sāpēm, lai atgūtu dzīves kvalitāti!

Menopauzes uroģenitālais sindroms (GSM) – kas tas ir?

Menopauzes uroģenitālais sindroms (GSM) ir termins, kas apraksta izmaiņas, kas notiek sievietes organismā menopauzes laikā. Šīs pārmaiņas ietekmē ne tikai maksti, bet arī urīnpūsli, urīnizvadkanālu un iegurņa muskulatūru, radot dažādus diskomforta simptomus.

Menopauzes uroģenitālais sindroms (GSM) ir jauns termins, kas raksturo menopauzes laikā notiekošās izmaiņas, kuras ietekmē maksti, urīnpūsli, urīnizvadkanālu un iegurņa muskuļa audus.

Kādi ir GSM simptomi?

 Maksts sausums un nieze – samazināta estrogēna līmeņa dēļ maksts audi kļūst plānāki un sausāki.
 Sāpīgs dzimumakts – elastības zudums un nepietiekama mitrināšana var izraisīt diskomfortu tuvības laikā.
 Urīna nesaturēšana – vājāki iegurņa muskuļi var veicināt nekontrolētu urīna noplūdi, īpaši pie fiziskas slodzes vai klepošanas.
 Biežas urīnceļu infekcijas – hormonālo izmaiņu dēļ palielinās infekciju risks.

Kā uzlabot dzīves kvalitāti GSM gadījumā?

Ja pēc dzemdībām vai menopauzes ignorē izmaiņas maksts audos, tas var radīt virkni nepatīkamu seku – sākot no urīnpūšļa kontroles traucējumiem līdz samazinātai jutībai un baudas zudumam dzimumakta laikā. Mūsdienu ginekoloģijā arvien lielāku popularitāti iegūst neinvazīvas procedūras, piemēram, radiofrekvences (RF) terapija un frakcionēta ablācijas lāzerterapija, kas palīdz atjaunot maksts gļotādu un uzlabot sievietes dzīves kvalitāti.

• Hormonālā terapija – vietējie vai sistēmiskie estrogēni var palīdzēt atjaunot maksts un urīnceļu veselību.
• Neinvazīvas procedūras – radiofrekvence un lāzerterapija var stimulēt kolagēna veidošanos un uzlabot audu elastību.
• Iegurņa pamatnes vingrinājumi – stiprinot muskuļus, iespējams mazināt urīna nesaturēšanas problēmas.
• Mitrinoši un lubrikanti – ikdienas mitrinošie līdzekļi un intīmās eļļas palīdz novērst sausumu.

Uroģenitālais sindroms ir dabiska, taču bieži vien nepatīkama menopauzes daļa. Mūsdienās ir pieejami dažādi risinājumi, kas palīdz sievietēm saglabāt dzīves kvalitāti un komfortu!

Radiofrekvences pielietojums ginekoloģijā:

• Maksts atjaunošana pēc dzemdībām un menopauzes – RF terapija palīdz nostiprināt maksts audus, samazinot sausumu, diskomfortu un uzlabojot elastību.
• Urīna nesaturēšanas mazināšana – stiprinot maksts un iegurņa pamatnes audus, var uzlabot urīnpūšļa kontroli.
• Baudas un jutības uzlabošana – palielinot kolagēna un elastīna daudzumu, RF terapija var veicināt lielāku jutību un komfortu intīmajā dzīvē.
• Dzemdes kakla un maksts gļotādas veselības uzlabošana – RF terapija var veicināt audu atjaunošanos un mazināt hronisku iekaisumu risku.

Radiofrekvences terapija ir neinvazīva un nesāpīga procedūra, kas piedāvā mūsdienīgu risinājumu sieviešu veselības un labsajūtas uzlabošanai!

Terapijas mērķis ir atjaunot / uzlabot uroģenitālo fizioloģiju un atvieglot simptomus, izmantojot profilaksi, nehormonālo un hormonālo terapiju, ierīces un/vai aparāttehnoloģijas.

Kāda ir atšķirība starp RF un lāzerterapiju

Lai gan abas metodes ir efektīvas maksts gļotādas atjaunošanā, to darbības mehānismi atšķiras:

Radiofrekvences terapija
 Piegādā kontrolētu siltumu dziļākajos maksts saistaudos.
 Veicina kolagēna un elastīna veidošanos, uzlabojot audu tonusu un elastību.
 Pakāpeniska un vienmērīga iedarbība, ar minimālu diskomfortu un īsāku atveseļošanās laiku.

 Lāzera terapija
 Piegādā enerģiju maksts sieniņai, radot mikrotraumas, kas stimulē reģenerāciju.
 Veicina jaunu, veselīgāku audu veidošanos, pārveidojot maksts sienas struktūru.
 Efektīvāka specifisku problēmu, piemēram, vulvovaginālās atrofijas, gadījumā, bet var radīt lielāku īslaicīgu diskomfortu.

Abi risinājumi ir efektīvi un pielietojami atkarībā no individuālajām vajadzībām un vēlamā rezultāta. Radiofrekvence ir maigāka un piemērota sievietēm, kuras vēlas pakāpenisku uzlabojumu, savukārt lāzerterapija piedāvā intensīvāku audu atjaunošanu. Abi risinājumi piedāvā drošu un efektīvu alternatīvu invazīvām procedūrām, palīdzot sievietēm atgūt komfortu un pārliecību par sevi.

ZINĀŠANAI:

Krūts vēzis: riski un diagnostika

Krūts vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās krūts audos. Sākotnēji krūts vēzis var būt tikai krūtīs, taču tam progresējot, tas var izplatīties uz limfmezgliem vai citiem orgāniem, piemēram, aknām un kauliem.

SVARĪGI: Lai gan ar krūts vēzi vairumā gadījumu sievietes saslimst pēc 50 gadu vecuma, tomēr arī jaunākām sievietēm ieteicams veikt regulāru krūšu izmeklēšanu. Vēža skrīninga izmeklējumi sniedz iespēju regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli, pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas.

Cilvēka papilomas vīruss (CPV)

Cilvēka papilomas vīruss inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Pasaulē ir sastopami vairāk nekā 100 cilvēka papilomas vīrusa veidi, vairums no tiem ir zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas.

Tā kā cilvēka imūnā sistēma aktīvi darbojas pret cilvēka papilomas vīrusu, vairums infekciju (50% – 70%) izzūd pašas no sevis – laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību. Tomēr ir tādi cilvēka papilomas vīrusa veidi, kas izraisa izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, kas veicina priekšvēža un vēža attīstību.

Inficēšanos ar cilvēka papilomas vīrusu iespējams mazināt, dzimumakta laikā lietojot prezervatīvu, taču jāievēro, ka tas pilnībā nepasargā no inficēšanās, jo vīruss var tikt nodots, saskaroties ne tikai ar gļotādām, bet arī ārējo dzimumorgānu ādu. No inficēšanās ar biežākajiem CPV tipiem pasargā tikai vakcīna.

Dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis rada ļoti nopietnas veselības, psiholoģiskās un sociālās problēmas, kā arī ir emocionālā un fiziskā stresa cēlonis. Ir skaidri izpētīts šī vēža iemesls – 99% to rada ilgstoša cilvēka papilomas vīrusa infekcija. Atšķirībā no citām onkoloģiskām slimībām, dzemdes kakla vēzis ir sastopams arī vecumā no 25 – 30 gadiem. Dzemdes kakla vēzis agrīnās slimības stadijās sievietei visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien to ir grūti savlaicīgi atklāt.